Šis nebūs viens hops-hops un gatavs - šis būs pasāciens visas dienas garumā ...
Iesākumam borščs ir neaizstājama sieviešu recepte, jo vecim, ar saviem treknajiem pirkstiem un steigu, šo zupiņu uzvārīt ir ļoti grūši. Tamdēļ šī recepte ir veltījums kārtīgiem sieviešiem - nav labāka novērtējuma sievietei, kā svētku galds ar verdošu boršča katlu un aukstu šņabulīti zakusonam, bet lai to panāktu ir jāzin lietas un jāvelta daudz laika ...
Nedaudz no vēstures. Jau senie romieši kultivēja bietes un gatavoja no tām ēdienus. Lēnām armijai iekarojot teritorijas bietes izplatījās pa visu eiropu un aukstā klimata zemēs (īpaši slāvu apdzīvotajās - Ukraina Krievija Polija) ieviesās makten labi. Ļauži protams sāka gatavot strebjamo iz bietēm un palēnām nonāca pie ēdiena, kam dots ir goda nosaukums "Borščs".
Kā parasti atkarībā no vietas receptes mēdz mainīties, bet boršča pamata bāze paliek nemainīga veidojot
variācijas:
Klasiskais borščs - ko arī gatavosim.
Ukraiņu borščs - atšķiras ar to, ka pie buljona tek liets "biešu kvass", kas ir ieraudzēta un pārskābusi biešu sula, un obligāti servējas ar pašceptām maizītēm.
Borščs "no" ar papildus piedevām - te kā nu kurā miestā, kas "aiz loga aug", vai sēnes meža viducī vai zive piekrastē.
Lai būtu kā būdams, boršča pamata pagatavošana ir viena un tā pati.
Un pamatu pamats ir, ka visu zupai nepieciešamo mēs griežam tikai un vienīgi ar nazi !
Jā jā nekādas rīves izmantot nedrīkst nekādā gadījumā !
Tas tiešām nav kautkāds vipendrons un šī lieta ir jāņem apsolūti nopietni, jo griežot ar nazi dārzeņa salmiņš saglabā formu un struktūru. Šādus sagrieztus salmiņus var lieliski vārīt un sutināt nezaudējot formu un saglabājot iekšienē visu dārzeņa garšu, aromātu un struktūru ko jūt "uz zoba". Savukārt rīvēta bietes strēmle ir kā deputāta pipuks - ļergans sūdiņš "uz pussešiem".
Tamdēļ par boršču var saukties tikai zupiņa pie kuras ir ieguldīts pamatīgs darbs.
Otra lieta ir secībā kādā zupiņš saliekas kopā, te arī neko izgudrot nedrīkst, jo visām sastāvdaļām ir jābūt pašā "gatavumā".
Tāks baidīts ir gana jāķeras ir klāt :
atvēlam pusi dienas procesam un dodamies uz bodi pēc boršča sastāvdaļām.
1. liellopgaļiņa kādi 600 grami
2. kauli buljonam arī kāds puskilo
3. divas bietes - no latvijas šķirnēm laba ir "Pablo"
4. maziņas kāpostgalviņas pusīte
5. treji burkāni
6. treji sīpoli
7. riktīgs speķis "eļļas vietā"
8. ķiplociņš
9. krējumiņš
10. četri pieci kartupelīši
11. etiķis vēlams kāds dabīgs vīna nevis ķīmijas draza.
12. zaļumi - pētersīlīts
13. tomātpasta, jebšu vasaraslaikā kārtīgs dārza tomāts
garšvielas - pipars, sāls, laurulapa
tas viss plānots uz lielo 5l zupasgrāpi - tā lai sanāk kārtīgs divdiennieks.
Pasūtam visus nach no virtuves, lai nemaisas zem kājām,
ievelkam elpu un lēnām "uz stundiņām 3-4rām" ķeramies klāt.
Sākam ar klasisku ragulopa buljona pagatavošanu.
ņemam gaļu un kaulus
grāpi no uguns nost ...
vāku virsū un uz mazas uguns, lai viss vāras stundas divas
un tagad šīs divas stundas kamēr viss vāras veltīsim diviem nozīmīgiem darbiem - griezšanas un sautēšanas priekiem.
Ņemam riktīgi asu nazi un sākam šņakāt visas sastāvdaļas pēc kārtas, jau laikus sarūpējot trauciņus kur "mantu nolikt".
Burkānus nomizojam ...
Cik lielos ?
te ir klasiska visu zupu patiesība !
Zupas sastāvdaļu gabaliem ir perfekti jāielien karotē, lai ēdot nekrīt nekas no karotes laukā un "goda kreklu" neaptraipa.
un ķeramies kāpostam - nolobam pirmās "tirgus apgrābstītās" lapas nach
es paņēmu tikai puskāpostgalviņu
un atkal šņakājam visu mazos gabaliņos
un ķeramies klāt bietēm
nomizojam un sagriežam salmiņos
lai "perfekti karotē guļ"
uz aci skatot es paņēmu pusotru bieti - gabaliņš pāri palika
un ķeramies klāt sīpoliem un speķim
sašņikājam sīpolu sīkos gabaliņos
un speķi tāpat ...
Lielākā jāšanās nu ir garām !
un mums ir sašņikāti burkāni, kartupeļi, bietes, kāposti, speķis un sīpoli
uhh kas pa darbiņu paveikts vai ne ?
Mums būs jāpagatavo divi atsevišķi sautējumi boršča "pildījumam" - viens ātrais no burkāniem, otrs ilgais no bietēm.
ņemam pusi speķa un liekam uz sakarsētas pannas.
Jā tieši īstenus taukus - veģetārieši var iet nošauties, jo borščs bez "taukacīm" nav borščs bet parodija!
un noķeram mirkli, kad sīpoli kļūst zeltaini
un liekam otro speķa pusi
tauciņu izkausēt.
sagatavosim visu sautēšanai
Tagad nebrēkt nejēgā nerubījot ietas !
Lieta ir tāda, ka sautējoties bietes zaudē krāsu un, ja gribam, lai boršču ēdot biete ir smuki sārta, tad nu ir jāpacenšas tonis saglabāt.
Ukraiņi to dara piesperot sarūgušu biešu kvasu. Tākā to izgatavot ir pāris dienu darbs, tad nākas izlīdzēties ar labu etiķi.
Atkārtoju, šis etiķis garšu neiespaido, bet gan ir domāts bietes krāsas saglabāšanai un ir obligāts.
kādas sešas- astoņas karotes uz bietēm.
Tagad ņemam īstenu tomātu pastuun piešaujam karotes divas biešu sautējumam klāt.
Pastas vietā var izlīdzēties ar nomizotiem tomātiem, bet tie kas ir patreiz ziemas laikā bodēs negaršo ne pēc kā.
Īstus tomātus var atļauties lietot vasarā un pašaudzētus ...
Lai kādas pacmit minūtes bietes vēl pasautējas ...
Burkāni ar sīpoliem jau stāv maliņā un bietes uz mazas uguns sautējas.
Nu ir laiks ķerties klāt gaļai
izvelkam no buljona gaļu laukā un pārbaudam vai nav grāpja dibenā kāds kauls palicis.
Kartupeļi, kā visilgāk vārīšanos prasošie, nāk pirmie pie buljona klāt.
Piemetam arī kādu smaržīgo piparu un laurulapu.
un sagriežam gaļu maziņos "kumosa" gabaliņos
Skatamies kas mums vēl ir palicis nepievienots - gaļa, kāposts un abi sautējumi.
un sagriezto gaļu, lai turpina vārīties.
Uhhh kas pa darbiņu padarīts !
Tāpat, ja nu kas, var pielabot "škidrumainību", ja ir par biezu piesperam kādu glāzi vārīta ūdens.
Sagaidam burbuli, no uguns nost un ļaujam iestāvēties kaut pāris stundiņas !
Tākā visu esam griezuši, tad sastāvdaļas perfekti saturēsies un lēnām izdos labumu, tā nebūs pēc rīvēšanas izšķīdusi pļurzupa, bet gan īstens klasisks borščs.
Un īstenākais boršča "smeķis" protams ir tikai otrā dienā.
un uz šķīvja !
Zaļumiņi un krējumiņš
ŅAMMA
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
