Mūsu braļukasiem leišiem ir kopš senseniem laikiem ierasts lielas kartupeļu un gaļas klimpas "didžkukuliai" gatavot, bet atnāca kārtējais ļautiņu sarīkotais kariņš un tapa pamanīts, ka tās klimpas ļoti atgādina grāfa Zeppelina gaisa kuģus.
Tā ar' radās "cepelīni" ...
Vienkāršs un parasts ēdiens īsteniem darba ļaužiem, bet ...
bet cepelīni prasa nepārtrauktu uzmanību tos gatavojot, jo šamējiem piemīt divi netikumi - kļūt pretīgi ziliem un izšķīst ... un tad nu būs "dirsā darbs un materiāli".
Ķeramies lietai klāt ...
1. malta cūcis:ragulops gaļa kādi 350 grami - pildījuma pamatam
2. kādi 1.8-2 kilo kartupeļu - mīklai
3. taukaina cauraudze ap 300 grami - gaļas gruzdiem
4. pāris sīpolu - asumam un mīklai
5. krējums - piedevai
6. ķiploks - aromam
7. citrons - skābumam
8. ciete - papildus drošībai
garšvielas - melnie pipari, smaržīgie pipari, kāds čili, sāls un zaļbarība ...
Cepelīnu gatavošana prasa mazlietiņās laiku - tamdēļ centīsimies paralelizēt procesus
liekam kādu puskilo nomazgātu, nemizotu kartupeļu vārīties un piesperam ūdenim kādu smaržīgo piparu
šis ar visu mizu vārīto kartupeļu smeķis īpaši izcels cepelīna garšu ... lai tupeņi virst minūtes 40mit ...
ķeramies gaļas darbiem ...
Visupirms pārtikas ģenerālinspektors Bonga pārbauda maltās gaļas svaigumu ...
sakapātu ķiploku un sīpolu, tējkaroti svaigi maltu melno piparu, tējkaroti sāls, šķipsnu čilī asumam
un vienas olas dzeltenumu, baltumu saglabājam vēlākam laikam ...
mīcam, mīcam, triecam gaļas pikuci pret bļodas dibenu un mīcam tālāk...
kad darbiņs padarīts liekam gaļu maliņā "lai ievelkas"
nokāšam, ļaujam mazliet atdzist un nolobam nost mizu
te protamistiski var izmantot kombainu, bet uz smalkās "caurumiņu" rīves to var izdarīt pat ātrāk, ja ņem vērā cik prasa laiku kombainu sastutēt, sarīvēt, izmazgāt, noslaucīt, sapakot ...
bet pirms kartupeļu rīvēšanas sarīvējam pļurā vienu lielu sīpolu, šis ir viens no knifiem kas pasargās kartupeļu pļuru no krāsas zaudēšanas ...
nokāsto sulu liekam maliņā nost, lai nostājas bļodas dibenā ciete
veci virtuves guru te iesaka lietot pulverī saberztas lielās askorbīnskābes tabletes, senos laikos tādas pārdevās aptiekās - tās "izbalina" kartupeļus vēl vairāk ...
kārtīgi visu samaisam ...
gaļas masa - pildījumam
kartupeļu mīkla - apvalkam
bļoda ar aukstu ūdeni kur rokas apmērcēt - lai mīkla nelīp pie rokām ...
sagatavojam lielāko katlu kādu var dabūt un uzliekam ūdeni vārīties ...
tagad pēdējais knifs - iejaucam glāzē ēdamkaroti ar kaudzi cietes
saslapinam rokas un izveidojam no kartupeļu mīklas laiviņu kurā liekam maltas gaļas pikuča desiņu ...
un lipinam nākošo, nākošo, nākošo ...
skatam kā cepelīni lēnām paceļas virspusē ...
un samazinam karstumu tik mazu, lai ūdens tikai mazliet-mazliet burbuļotu - šis moments ir būtisks, jo pie izteiktas vārīšanās cepelīni izšķīdīs.
Te katram pašam ir "jāsajūt savs grāpis" lai atrastu pareizo karstumu ...
un nekādus vākus !
sakarsētā pannā beram gaļas kubiciņus un laiku pa laikam maisam ...
gruzdus un krējumu var pasniegt kā atsevišķas piedevas cepelīniem
vai var noliet taukus un iejaukt krējumu izveidojot mērci - tas kā nu kuram - man patīk tīrs gruzdu kraukšķis ...
šeit ir jāsaprot funktieris, ka tiem nevar stingri definēt vārīšanas ilgumu
jo viss karājas i no kartupeļu sugas, i no to uzglabāšanas laika, i no mīklas zaļš:vārīts proporcijām, i no mīklas slāņa biezuma, i mēness fāzes un vēl HVZ kā ...
tamdēļ nepiesienamies noteiktam minūšu skaitam, bet gatavojot mērci laiku pa laikam palūram uz grāpi - parasti mērces gatavošanas laikā cepelīns arī top gatavs.
šeit spēks slēpjas noķert mirkli, kad cepelīns kļūst "poraini uzpūties" un mīksts, taču apvalks stingri notur formu
šis mirklis ir kritisks, jo izšķir vai nu sanāks ņamma, vai "dirsā būs" un cepelīnu vietā sanāk pļura ...
noķeram šo laimes mirkli un fiksi ķeselējam visus cepelīnus pa šķīvjiem
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
