Sagribējās vienu dienu uzkost sen nebaudītu lietu - ceptas buļļa smadzenes,
ar tikai smadzenēm raksturīgo "mīkstumiņu" un garšu ...
Dodos, ka uz tirgu pie "savas pārdevējas" un sanāk lielais aplauziens, kā izrādas
mūsu 100ts pārgudrie peredasti ir pieņēmuši kārtējo debilo EiroŽopas likumu, kas aizliedz tirgot liellopu smadzenes !
ot vienkāršī tā - nedrīkst un viss ... kautuvēs no liellopu galvām tik izņem mēli un pašu galvu esot jāutilizē ...
tamdēļ nākas iztikt ar cūkas smadzenēm - bet te arī ir sāpe ...
cūča smadzenes ir ļoti mazas un miesnieki īpaši nepūlas tās izņemot saglabāt tās veselas un sanāk tāda pusizšķīdusi pļecka no kuras nākas izlasīt cepšanai derīgus gabalus ...
sanāk tāda mazliet pļerzošanās ar gaļu, bet mēģināt var, jo sapļeckātos smadzeņu gabalus var viegli ar dakšiņu saspaidīt pastētē ko likt uz maizes ...
dodamies uz tirgu pēc cūča smadzenēm ...
izmaksas ir nelielas un pērkam kādu kilo - no tā vismaz divas porcijas toč sanāks ...
vēl vajag
etiķi - mērcēšanai
rīvmaize, ola - panējumam
eļļa - cepšanai
sīpols - asumam
pipari kādi nu vien pašam ģeld un zaļbarība ko pārkaisīt pāri ...
vispirms skalojam smadzenes aukstā ūdenī ...
te galvenais ir, lai ūdens būtu skābs, kā rezultātā smadzenes "savelkas"
un var tām viegli noplēst plēvi ar asinsvadiem ...
tas gan bij aktuāli liellopu smadzenēm, kuras vairs nopirkt nevaram,
bet arī cūča smadzenēm asiņaina plēve gadās ...
noturam kādu stundu smadzenes etiķūdenī ...
liekam smadzenes grāpī
aukstu ūdeni pa virsu
un uguni apakšā
pārpalikumus varam saspaidīt pastā, kas ideāli der brokastmaizēm ...
apvārtam tās rīvmaizē ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
