Bij' varenākās impērijas sastāvā maza valstiņa, kam vārds bij Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Šīs zemītes ļaudis gāja ēst vietās kas saucās "ēdnīca". Šais ēdnīcās tapa pasniegta super garšīga lieta - kotletes, ar īpatnēju, tikai ēdnīcai raksturīgu piegaršu, lai kā mēģinātu ko tādu radīt mājās vienmēr sanāk ne šis ne tas.
Īstenā ēdnīcas kotlešu recepte ir gadu tūkstošiem mainoties zudusi un atliek tik censties ko radīt "no nostāstiem un tenkām". Šoreiz tiks apskatīta viena no receptūras versijām, kas dod gandrīz ēdnīcas kotlešu smeķi.
Nevar apgalvot par šīs receptes 100% autentiskumu, bet rezultāts ir gandrīz-gandrīz tāds "kā kādreiz" un visa pamats ir grauzdēta klona rupjmaize.
Recepte balstās "uz sāgas", ka klona rupjmaize bij dārgākā maize ēdnīcas asortimentā un maiņas beigās mūždien palika neizpirktas paplātes ar sagrieztu rupjmaizi, kas tad arī sakalstot tapa integrēta kotlešu masā.
Atceramies sweet 80'ties un ķeramies lietai klāt ...
1. puskilo maltas cūkgaļas - pamatam
2. sakaltusi klona rupjmaize - smeķim
3. viens pauts - stingrībai
4. sīpols - asumam
5. divas ķiplokdaivas - aromam
6. rīvmaize - panējumam
7. labi daudz eļļas cepināšanai
sāls un melnie pipari ...
sākam visu ar rupjmaizes piedevas sagatavošanu - ņemam trejas sakaltušas klona rupjmaizes šķēles
vai arī sakaltējam paši tās pāris stundu laikā 80C grādos cepeškrāsnī ...
rīvējam visu druskās ...
Pārtikas ģenerālinspektors Bonga veic rūpīgu maltās gaļas pārbaudi ...
maisam, maisam, maisam ...
liekam visu uz kādu brīdi maliņā "ievilkties" - iedzeram alēnu ...
ātri, bet rūpīgi visu samaisam ...
viedojam mazu, plakanu kotletes plācenīti un apvārtam to rīvmaizē ...
kad eļļa sāk "knakšķēt" liekam cepināties kotletes ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
