www.fotoreceptes.lv | www.artstudio.lv |
Aukstā gaļa | |
Aukstā gaļa, galerts, "galertiņš" - vai var
būt labāka zācene uz pasaules ? Šodien ķersimies šai lietai klāt ... iesākumam Sen senos laikos - tik pat senos kā pagājusī piektdiena, ļautiņi ievēroja, ka vārot cūkas kājas un galvu, buljons sanāk izteikti kreptīgs un atdziestot veido stingru recekli. Tas viss dēļ tā, ka šajos gaļas gabalos ir daudz dabīgās saistvielas, kura dod buljonam "lipīgumu". Un še ka nu radās ēdiens, ko par galertu vai auksto gaļu dēvē. Galvenā lieta šai izteikti veģetāristiskajā paēdienā ir buljons, buljons, buljons un vēlreiz buljons. Visi kas lieto želantīnu "iet jipāt mēnesi debesīs" - tikai dabīgā mantā ir spēks. Tamdēļ ir jāsaprot, ka labam buljonam ir jāvelta laiks un uzmanība, stundas četras vismaz virst kārtīgs buljoniņš. Aukstās gaļas labums ir tas, ka katrs varam taisīt to "savai garšai", brīvi pievienojot klāt visu, ko ledusskapī var atrast un kas pašam garšo. Šeit galvenais ir ievērot "buljona bāzi" un piedevas jau nāks pašas no sevis. Pie kam es aprakstīšu divu gaļas komponentu galertu - svaiga un žāvēta. Kāpēc ? A tāpēc, ka man garšo ! Bet uzreiz brīdinu, kādam žāvētas gaļas smeķis var nepatikt, tad taisam sākumam tikai no svaigas. Sākam dienu ar gājienu uz tirgu ... |
|
Sastāvdaļas
(veģetārieši ģībst un kardiologu sauc): 1. Puse cūkas galvas ar ausi- palūdzam, lai sacērt gabalos piecos, tā nu būs pamatmasa 2. Trejas kājeles - īstenam receklim 3. Žāvēts stilbiņš - oj cik smeķīgs ir + piedevas ko atrodam zirnīši, burkāns, gurķīši, mārrutks Garšvielas - smaržīgais pipars, sāls, lauru lapas. un meklējam lielākos grāpjus, kādus var atrast gaļas vārīšanai + jau laikus sagatavojam bļodiņas, kur galertu saliet. Sākam ar gaļas nomazgāšanu zem tekoša auksta ūdens, kārtīgi visus gabalus pārkasot ar nazi Dievsviņuzin kas to gaļu ir apgrābstījis un kāda draza tai aplipusi. |
|
Un liekam nokasīto gaļu grāpī "pirmajai peldei". | |
Aukstu ūdeni klāt un "uz uguns" Tagadiņ sāksies īstenā epopeja ar nosaukumu "Kauja ar putām". Putas ir olbaltumvielu draza, kura nāk laukā no gaļas uzvārīšanās mirklī un ir obligāti jānovāc - citādi buljons būs izteikti sīvs un pretīgs. Tā kā, ja gribam īstenu auksto gaļu, tad neslinkojam. |
|
Līdz ko uzvāras, redzam ahūnu putu drazu, kas uzpeld pa virsu. | |
Šis būs pirmais ūdens kurš ir
jānolej nachuj, gaļa jāpārskalo zem auksta ūdens un jānokasa vēlreiz ar
nazi ... |
|
Nu re cik smuka tīra gaļa, ko jau
var likt vārīt "pa īstam" |
|
Skatam, kādi mēsli no gaļas ir pielipuši pie katla
dibena. Tas arguments tiem, kas saka, ka pirmo ūdeni nevajag noliet - vajag oj kā vajag, jo putas ir gan auKšpusē gan katla dibenā. Katlu kārtīgi izmazgājam. |
|
un liekam gaļu vārīties svaigā
aukstā ūdenī. Atceras, ka vairāk ūdeni pieliet klāt gaļai nedrīkstēs nekādā gadījumā, jo tas izjauks "recekli" tākā to ko tagad ielejam tamī arī vāram. Pie kam patreiz iztiekam bez nekādām garšvielām. |
|
Kad ūdens sāk burbuļot, atkal stāvam ar karoti klāt un nosmeļam pēdējās putas, kas uzpeld. | |
Tagad uz lēnas uguns, lai knapi-knapi burbuļo, vāram
gaļu vismaz stundas četras. Pēc kādām stundām trejām piemetam grāpī pāris laurulapas un piecus (da' cik grib) smaržīgos piparus. Paralelizējot procesus, liekam atsevišķā grapī vārīties žāvēto stulmiņu. Šis dos smeķi un specifisku garšu. Vāram to kādas stundas divas. Šī stulmiņa buljons netiks izmantots receklim, tā kā var nesatraukties par tā "dzidrumu". |
|
Pēc stundām četrām-piecām gaļas vārīšanas redzam, ka gaļēns pats līp nost no kauliem. Šis nu ir brīdis, kad gana vārīts un jāņem grāpi nost no uguns. | |
Iemetam burkānu pie žāvētās gaļas lai fiksi apvāras un ir mīksts. | |
Ņemam visu, kas ir ledusskapī- mārrutks, gurķi,
zirnīši (zirnīši man pašam īpaši galertā garšo) Sagatavojam traukus un liekam mantu. |
|
Zirnīši, smalki sagriezts gurķītis + maķenīt ķiplociņš
... |
|
Neliels triks par mārrutka "cepurīti" bļodā. Mārrutku liekot, to iepriekš nospiežam saujā, lai nepaliek sulas un ir sausas pārslas. Tas tamdēļ, lai receklis sastindzina mārrutkiņu ... |
|
Sauso mārrutku iejaucam pāris karotēs buljona - lai ir,
kam sastingt. |
|
ķeselējam gaļu no grāpja ārā. |
|
sagriežam un metam galerta trauciņos. | |
tikmēr arī žāvētais stulmiņš ir gatavs, kura grāpi liekam pāris minūtes atdzist | |
griežam pēdējo galvas gabalu, īpaši šņikājot ausis | |
un ķeramies pie žāvētā stulma, nolobot tam ādu. |
|
burkāniņš tikmēr top iegriezts traukos | |
Stulmiņš ir sašņikāts strēmelēs | |
Šeku kauli, kas paliek pāri. | |
Šeku reku abas gaļas ir jau traukos. |
|
Samaisam bļodu saturu. | |
un pārlejam ar buljonu samaisot visu - gaļas/želejas attiecību meklējam paši, kā kuram labāk garšo. | |
Liekam foliju virsū, "lai nesasmakst". | |
Un ledusskapī "uz nakti". | |
Nākamajā rītā ņemam no ledusskapja laukā un ar ko nu kuram labāk garšo ... |
|
Un fonā tam visam bandjugāna uzbraucieni "Saiminieciņ, gaļu liec malā un atstāj Kaķim - citādi ThePizdi atrausies" | |
Spied šeit lai redzētu visu fotorecepšu sarakstu Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv |
|
www.fotoreceptes.lv | www.artstudio.lv |