Kam dēļ gan nepagatavot īsti tautisku "Galvas sieru" ?
No siera gan te tikai nosaukums, bet cūča galvu vajadzēs gan, idejiski mumsim ir jāpanāk aukstā gaļa, kas ir tik stingra, ka to var griezt šķēlēs uz brokastmaizēm.
Ņemam tuteni un dodamies galvu cūcim griezt ...
viena cūkas galva - pamatam
pētersīļa sakne, burkāns, sīpols - buljona vārīšanai
+ smaržīgie pipari, melnie pipari, ķimenes, lauru lapas, sāls un marles paka ...
Pārtikas ģenerālinspektors Bonga veic rūpīgu cūkas galvas svaiguma pārbaudi.
kasam visu tirgus dazu nost, lai galva paliek nevainīgi tīra ...
ir bikucīt jānodala sacirstas galvas vārīšanu no veselas,
jo sacērtot galvu iet zudumā tāda laba lieta kā smadzenes, kas piešķir savu smeķi galvas sieram ...
tamdēļ, ja ir iespēja, respektīvi ir liels grāpis, ta vāram galvu veselu ...
sāli vēl neliekam ...
un lai uz mazas, mazas uguns viss vāras stundas trejas, te gan viss no galvas lieluma karājas,
par buljona dzidrību varam neuztraukties, tamdēļ vāku turam virsū ...
un sākam uzmanīgi ar pirkstiem lobīt ādu no galvas nost, cenšoties to nesaplēst ...
izveidojam no ādas plakanu pļecku un liekam ādu, ar "saru pusi" uz leju, trauka dibenā vienā kārtiņā ...
galvas gaļu knibinam ar pirkstiem no kauliem nost un izklājam vienmērīgi pa formu ...
ak jā acu ābolus un kautuves zīmogspiedoga vietu gan izmetam laukā ...
kad esam pusi formas aizpildījuši, pievienojam masai ķimenes, svaigi maltus piparus,
ja gribam veģetāristiskāku galvas sieru, tad varam pievienot zaļos zirnīšus, vārītu olu, da' jebkādu zaļbarību ...
triecam asu nazi starp vidus šķēlumu un itin viegli ar pirkstiem plēšam galvaskausu vaļā
nākas likt galvas sieru zem smagām mantu kastēm, maksimāli paslēpjot vīkstokli no astaiņa ...
izlobam galvas sieru no marles un griežam šķēlēs ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
