Lai top klasiskākā "skarbo Sibīrijas veču" mērcīte "Hrenovina"
"Pesto" ēd italijāņi, "Adžiku" ēd kaukāzbērni - bet "Hrenovina" ir Uhhh Deeeg - MANTA
Hren - pa krieviskam ir mārrutks, un hrenovina ir treju klasisku lietu apvienojums :
Tomāti, Ķiploki, Mārrutki + sāls un cukurs piedevā ...
Šāda mērce ir nemainīga klasika, bet to var pagatavot arī dažādi - te viss no proporcijām karājas ...
derēs i "sieviešiem", i uguns rijējiem ...
Bet visupirms atkāpe par mārrutkiem ...
Mārrutki mūždien tiek pasniegti kā "oj,oj,oj" un tizlāko lomu te nospēlē "sieviešu virtuves teātris"
kad "cacas sasēž uz beņķa" un sāk "teātri spēlēt" viena otrai muldoties, cik, aj cik "asi mārrutki bij jāmaļ",
aj "kā viss smirdēja", aj kā es peldbrilles vilku un pa virsu hidrotērpu un vēl gāzmasku uz pakaļas uzbāzu ...
un tad nu viena no otras kopē šitos marazmātisko bābu stāstus no vienas receptes kopijas uz otras receptes kopijas kopijas kopijas virsū...
un tad vēl sāk muldēt kā kruti var "kulifonapaciņu uz gaļasmašīnās uzbāzt" un citu totālu sviestu.
jā mārrutks ir asa manta, bet ...
nevajag salīdzināt 2 spaiņu mārrutku malšanu (kur patiešām bez palīglīdzekļiem neiztikt)
ar nieka pāris simtu gramu malšanu, kas dos mazāk puņķu nekā lašmaizes sīpola sagriezšana !
BET, atkal bet ...
Bābieši elšot par mārrutku "asumu" totāli aizmirst pieminēt to, ka mārrutks ir patiešām ahūni cieta sakne
un to samalt nemaz tik vienkārši nevar ...
Ķersimies lietai klāt ...
1. kilo tomātu - pamatam
2. apmēram 300 grami nelobītu mārrutku sakņu - asumam
3. divarpus ķiplokgalvas - "smirdēsim kopā"
sāls, cukurs, mazliet eļļas ...
kā obligāts nosacījums - laba gaļasmašīna ...
Sākam ar proporcijām, te viss karājas no tomātu masas, ķiplokasuma, mārrutkdaudzuma
kilo tomātu : divi gramu simti ķiploku : divi gramu simti mārrutku - tas jau ir "OBaNaManta"
kilo tomātu : trejsimts gramu ķiploku : trejsimts gramu mārrutku - tas i tikai profesionāliem ugunsrijējiem
Cukurs un sāls ir tikai tā "piegaršas stabilizēšanai"
Otra lieta ir tā, ka šoreiz neizbēgt no burku glabāšanas auKstumā - vai ledusskapī, vai pagrabā ...
Hrenovinu nav iespējams pasterizēt, jo siltumā mārrutks zaudē savu "aso elpu" un paliek pliekans
tamdēļ visus traukus rūpīgi mazgājam, burkas izkarsējam cepenē un rokas "sterilas lai būtu" !!!
Mazgājam tomātus, griežam uz pusēm un izgriežam cieto kātiņa vietu ...
nomizojam tik pat mārrutkus un sagriežam uz pusi mazākos gabaliņos kā ķiploki ...
Rēķinam gan, ka mārrutki daudz zaudēs graizot mizu nost un galus - gādājam "ar rezervi" ...
kilo tomātu - divsimts gramu ķiploku - divsimts gramu mārrutku - tas būs OJ LĀBBBSSSSS stiprums
Te lūk ir jāsāk runāt par mārrutkiem ...
Ne jau to "asumā" ir to sāpe, bet gan tajā, ka tā sakne ir ārkārtīgi cieta !
ja mals vienu pašu mārrutku, tad "čau rasma" - asmeņi aizcūkosies ciet un nekāda malšana nesanāks
mārrutks ir kā koka strēbele - cieta un grūši samaļama
bet - kam mums prāts dots ?
liekam uz katru "malšanas porciju" - trejus četrus mārrutka gabalus, divus ķiplokus un divas puses tomāta
šai "pļurīgā masā"mārrutks samalsies i pat nejūtot piepūli...
pie kam !
i viegli malt būs - kas nav mazsvarīgi sievieša roķelēm ...
i nekāda asuma nejutīs, jo mārrutks būs jau iejaukts tomātmasā - lai netēmas piņķšķa nebūtu ...
te viss no garšas, bet nu kādu ēdamkaroti sāls un divām cukura var rēķināties ...
eļļa samazinās iespēju saskābt uzreiz ...
Ideja te ir tāda, ka mārrutks pats par sevi nokauj visus "sifilisus" un burkas aukstumā var stāvēt līdz pavasarim
bet kamēr mārrutks "ievelkas" paiet vismaz nedēļa un šajā laikā burkas var sākt rūgt ... te eļļa palīdz ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
