Vienkāršs un salīdzinoši viegli pagatavojams ēdiens, der gan pie gaļas ēdieniem, gan kā smērējamais uz maizītēm, bet prasa pūles lai sagādātu izejvielas un gatavošana arī laiku aizņem.
Kas ir lielākā humusa sāpe ?
Atrast pareizos zirņus - "nopērkam turku zirņus un gatavs" aha, kā tad ...
Vajadzīgs arī labs smalcinātājs - piestā humusu pagatavot ir pārcilvēcisks darbs ...
Ķersimies lietai klāt ...
1. krokotie zirņi grami 250mit - pamatam
2. sezama sēklas - rūgtumam
3. citrons - skābumam
4. ķiploks - aromam
5. gabals jēra gaļas - štengrumam
6. sīpols - asumam
7. gurķīši - papildus uzkodai
romas ķimenes, pipari, sāls, mazliet eļļas un pētersīlis zaļbarībai ...
kā obligāts nosacījums - labs smalcinātājs aļa blenderis.
Diemžēl tā nu ira sanācis, ka letiņiem nav vienota nosaukuma šiem zirņiem - Turku zirņi, auna zirņi, krokotie zirņi, nuts - pilnīgs bardaks.
Bet lieta nava nemaz tik vienkārša, jo šie zirņi mēdz būt divu veidu, tas ir tā pat kā letiņam pasakot "ej nopērc zirņus" nav skaidrs kas ar to ir domāts, vai zirņi kā parastie zirņi, vai zirņi kā pelēkie zirņi.
Arī šie "turku zirņi" var būt divu pasugu - parasti ar ikdienišķu zirņa garšu, vai arī "tie kurus vajag" ar izteiktu saldumu.
Nekādas reklāmas te nav jāsaskata, bet labākie krokotie zirņi humusam, kas nu ir "vietējās bodēs pieejami", iraida zviedru Risenta ražotie.
Bilde izsaka visu - speciāli nobildēju Risenta krokotos zirņus un širpotreba turku zirņus ko tirgū pārdod.
Pa kreisi - Risenta krokotie zirņi - viendabīgi, lieli, izteikti krokoti ar īpatnēju saldu garšu.
Pa labi - tirgus turku zirņi - mazi, neviendabīgi, ar parastu "letiņu dzeltenā zirņa" garšu.
lasis pa vidam, lai mērogs būtu apmēram nojaušams.
Gribam garšīgu humusu - meklējam pareizos krokotos zirņus vadoties tīri "uz aci" pēc bildes.
Un nekad neticam tirgus bābām, ka viņu turku zirņi jau ir vispareizākie ...
Vēlams sākumā kādas 2-3x ūdeni nomainīt, lai samazinātu zirņu sīvo aromu, kad zirņi sāks briest, tie sāks izteikti "knakšķēt" ...
beram grāpī, ūdeni pa virsu un uguni apakšā ...
Nekādas sodas nav vajadzīgas ! Tikai tīrā ūdenī vārīt !
Sodu lieto tikai "stacijas bufetēs", lai pa fikso kaučkādu zirņu pļurzu izvārītu ...
samazinam uguni uz biku-biku burbuļo un lai virst zirņi divas stundas ...
Liekam sezama sēklas uz sausas, karstas pannas un apcepinam līdz sēklas sāk "knakstēt", bet nebrūninam !
Cik daudz sezama sēklu vajag ? patiesībā humusam izmantosim labi ja pāris tējkarotes pastas,
bet, lai šo pastu sagatavotu, smalcinātāja asmeņiem ir jābūt "nosegtiem",
tamdēļ ņemam kādus gramus 50mit "vai cik nu kuram smalcinātājam vajag" sēklu...
līdz sezama sēklas ir pārvērtušās viendabīgā, biezā, eļļainā pastā ...
liekam pastu maliņā ...
Veģetārieši izmisumā brēks, bet humuss bez gaļas ir tas pats, kas bābietis bez pupiem, jipāt var, bet dvēseli piesiet nav kur ...
Pārtikas ģenerālinspektors Bonga veic jēra gaļas kvalitātes pārbaudi ...
..
minūtes 15mit ļaujam gaļai pasautēties "zem vāka" ...
Skatam šo izteikto, dzelteno krāsu, nekas nav sašķīdis, nekādu apvalka drazu,
pagaršojot zirnis burtiski "pārsprāgst" uz mēles ar izteikti saldu garšu ...
Pie kam, šeit nebūs nekādu stingru gramu daudzumu - viss karājas visnotaļ no katra paša garšas ...
Humusa pamatgaršu veidos trejas lietas :
Krokoto zirņu masa - dod pamata saldumu
Citrona sula - skābumu
Sezama pasta - rūgtenumu
Pievienojam zirņu masai pa pustējkarotei sezama un šluciņai sulas - pakuļam ... pagaršojam ...
pievienojam vēl "cik nu prasās"
Humusa piedevas būs neliela ķiploka daiviņa, pipari, sāls un mazliet stampātu romas ķimeņu.
Savukārt humusa pastētes struktūru veidojam no zirņu buljona un eļļas ...
Ja vairāk liks buljonu - masa būs vieglāka. gaisīgāka
Ja liks vairāk eļļas - masa būs izteiktāka, smagnējāka
Līdz esam ieguvuši viendabīgu humusa pastētes masu ...
Daļu liekam trauciņā ledusskapī un varam mierīgi glabāt dienas trejas brokastmaizēm
pārējo ēdam nost ...
pa vidam jēra gaļinieks
gurķēns uzkodai un pētersīlis pa virsu ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
