Pēc skata tas pats vietējais, bet šis nav tas, šis ir drugijs - ēdamais ... jebšu vācu mēlē godāts "Maronen"
Aug šamējie Eiropas dienvidudaļā un klasiski tiek ēsti vienkārši ceptā veidā kā "grauzdēti rieksti", bet ...
kas der varžēdājam, tas neder letiņam, jo sāpe ir kur - sāpe ir tur, ka pie mumsim šie kastaņi nonāk jau galīgi sažuvuši un nākas ņemties ar mērcēšanu "uz nakti" ...
ķeramies klāt ...
izberam kastaņus un skatam "uz tausti" - kastaņiem būtu jābūt ar tādu kā mitru/valgu miziņu
katrs tak esam vietējo kastani no čaulas lobījuši ?
bet šie bumbuļi ir sausi un sažuvuši ...
paspaidam bumbuli tagad plaukstās, o uzreiz "cits mīkstums"
daram to uzmanīgi neapskādējot serdi ...
tas ļaus kastanim cepoties vienmērīgi "nolaist tvaiku" un paglābs kastani no uzsprāgšanas
un liekam uz 220C uzsildītā krāsnī kastaņus uz kādām 20-30 minūtēm
Gatavību var noteikt visnotaļ "uz aci"
skatam bildi, kā iegrieztā kastaņu miza ir atvērusies un cauri čaulas plēksnēm sāk spīdēt dzeltenīgs kodols ...
pateicoties mērcēšanai kastaņa miza viegli nāks nost un pats kodols būs sulīgs un mīksts
ēdam siltus, jo atdziestot šie "rieksti" sažūst un paliek cieti ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
