bet ko pa lielam cept "rokas lauž", laiku tērēt arī negribas
ta lai top parasts ķīselis "kā senos laikos"
dodamies uz pagrabu pēc labumiem ...
1. Viena skābāka kompota burka - man gadījās plūmju
2. Saldais krējums
3. Cukurs , vaniļas cukurs
4. Pāris āboļi - arī pašmāju labums atradās
5. Kartupeļu ciete - sabiezināšanai
ķīselis patiesībā ir klasisks saldais "iz senseniem laikiem"
un gatavojas šamie vienkārši, bet īsti noteiktas "proporcijas" sastāvdaļām nava, tik vien, ka izsķir "uz aci" šķidros, vidējos un biezos
šis būs biezais ķīselis tā lai "stingri karotē guļ"
Nomizojam un smalki sagriežam āboļus, gatavojam kompotburku un cukuru
vai "bišku mazāk", ja kompots tāds pašķidrāks
vajag sasniegt mirkli, kad āboļi sāk šķīst
te viss no kompota skābuma karājas ... nu pusglāzi - glāzi ?
da' paši garšojam !
un sagaidam kamēr "metas burbuļi"
lai ķīselis būtu ķīselis vajag visu to sķidrumu sabiezināt - un panākts tas tiek pievienojot šķidrumam kartupeļu cieti
cietes daudzums "biezam ķīselim" ir 60blablabla grami uz litru, jebšu kaučkur trejas "ar kaudzi" ēdamkarotes
piemetam "uz aci" cik šķidruma mumsim ira grapī un tādu cietes daudzumu arī ņemam
atšķaidam cieti ar kādu pusglāzi auksta dihidrogenmonooksīda
fiška ir tamī, ka sausu cieti bērt grāpī nedrīkst "saraus kunkuļos"
bet ! pēc stērķeles ieliešanas, grāpi nedrīkst karsēt vairāk par pāris minūšiem
tā ir gudrība kas sīkiem burtiem ierakstīta visās pavārgrāmatās un ko nedrīkst aizmirst - citādi ķīselis paliks staipīga pļecka
Taisam putukrējumu :
saldo krējumu bļodā
karotes četras cukura klāt
mazliet vaniļas cukuru "smārdam"
un sākas kulšana ...
jā šis mirklis "stingras putas" nav vārdos aprakstāms un visnotaļ "jājūt ar pakaļu" kad ir gana kults - citādi būs sviests
bet fiška ir noķert mirkli, kad putukrējumā sāk veidoties maziņi, maziņi "graudiņi"
kas liecina ka ir pati stingrākā putukrējuma stadija sasniegta ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
