takš jau kaučkas ir jāpagatavo, vai ne ?
Kas tad tā kvinoja tāda ir ?
Sāksim ar nosaukumu - kvinoja ir kvinoja,
bet vienmēr jau atradīsies kāds pārgudrs filologs, kurš sauks šos putraimus par kinva, kinoa, kīnua, kinua blablablā-blablablī ...
Prasti sakot kvinoja ir zāles sēklas, tik atšķirībā no vietējās letiņu balandas kvinoju iegūst tajā tālajā amērikā, kur džungļi pilni ar mežonīgiem mērakaķiem ...
tādas sīkas sēkliņas "iz Bolīvijas kalniem"...
un te pie vainas ir veģetārieši, vegāni un tamlīdzīgi slimie sifiliķi, kuri ir radījuši kvinojai pārdabisku zaļbarības rijēju auru.
Ak vai cik veselīga, ak vai cik laba, cik nealerģētiska, ojjjjj kādas olbaltumvielas, pārtikas zelta etalons pret visām kaitēm un pipuks stāvēs un sirds darbosies, panaceja ibio !
karoče muld visu - tikai ne pa tēmu ...
Sāksim ar pamatiem - kvinoja ir bezgaršīga.
Jā, tieši tā - bezgaršīga putraimu masa. Nepatīk vārds bezgaršīga ? lietojam politkorektu : "neitrāla garša".
Da' nekādas garšas kvinojai nav !
bet tas nebūt nav jāsaprot kā kaučkas slikts, tieši otrādi - kvinoja ir kā radīta "garšas spēlei", kad katrs varam piedot kvinojas putraimiem savu niansi, vārīsi buljonā būs smagā biezputra, liksi klāt mērcei būs inčīga mērces piedeva, liksi skābenos salātos, būs aļa rīsi, sacukurosi būs saldais ... kvinojas pielietojums ir akurāt kā rīsiem, griķiem, grūbām, liec klāt kur vien gribi, tik proties "izcelt garšu". Tomēr tie kam "rokas no pakaļas aug" un spēj tik kvinoju vārošā ūdenī iebērt nāksies smagi aplauzties ar bezgaršīgu pļecku.
Otra lieta ir kvinojas struktūra/konsistence.
ot šeit nu ir tā kā ir - vainu patīk vainu vainu !
Ēdot kvinojas putraimus šķiet, ka ēd aveni vai kazeni, tāda "kraukšķīga" graudiņu uzbūve, tā teikt - ja nepagaršosi, tad i' nesapratīsi.
tieši šis kraukšķīgums ir lieta kas "piedod odziņu" kvinojas izmantošanai.
nav ko daudz muldēt - pērkam un garšojam ...
1. pusglāze kvinojas putraimu
2. mazliet sviesta
3. karote kanēļcukura, vai prasta cukura un kanēļa
4. kāda skābāka zapte
Šoreizīt taps visvienkāršākā brokastu biezputra
tā teikt kārtīga kvinojas izbaudīšana, lai saprastu patīk šamā vai nē ...
visvienkāršākais veids ir uzmargot saldu putru ar kādu skābāku zapti klāt
Pārtikas ģenerālinspektors Bonga ir pilnīgā neizpratnē - kas tas par sūd' ?...
nekāda priekšskalošana šiem putraimiem nafig nav vajadzīga, internets ir pilns ar kopīpeistotām pārgudrībām par kvinojas rūgtumu un obligātorisku kaučkādatur saponīna izskalošanu, tas viss ir nekas vairāk kā no pirksta izzīsts fufelis.
Apcepinam putraimus līdz tie viegli sāk knakstēt.
respektīvi kvinojas:ūdens attiecība ir 1:2
vāku virsū un maziņu,maziņu uguni apakšā, lai viss viegli burbuļo minūtes 15mit
ievērojam bildē kā putraimu graudiņiem parādās tāds kā maziņs "asniņš" - tā ir pazīme, ka drīz viss būs gatavs ...
daudzumu "piemetam uz aci" paši cik nu saldu gribam - izejot arī no tā cik salda/skāba ir zapte ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
