Virtuves lietas arī mēdz būt dažādas.
Ir labas receptes/lietas un ieteikumi ir sliktas un ir tādas, kad īsti pat nezini - a nafig to vispār vajag ?
Viena no šādām tēmām ir aizraušanās ar konzervēšanu. Var runāt un cildināt paštaisītus labumus, bet ...
bet, kā teicis viens gudrs onka - ekonomikai ir jābūt ekonomiskai !
Konkrēts šis piemērs "Marinētas bietes" - kas var būt labāks par paša iemarinētu bieti vai ne ?
ja bodē 800 gramu tukšas burkas tirgojas pa 0,49 saņi +0,10 saņi par vāku + bietes/garšvielas/elektrība
un tai pat bodē blakus plauktā jau gatavas "EU marinētas" biedes iet pa tiem pašiem 0,49 saņiem par 800 gramu burku
tad kur jēga pašam ņemties ? a jēgas nava nekādas - tieši tā, marinēt bietes pašam ir bezjēdzība, ja nu vienīgi? ...
ja tev pašam aug bietes dārzā,
ja pašam ir lērums ar tukšām burkām un vākiem,
ja pie ražas novākšanas ir skaidrs, ka ieplīsušās bietes tāpat pagrabā neglabāsies,
ja pašam vasaras svelmē garšo aukstā zupa
un ja pats proti to bieti iemarinēt ...
tad kamdnēļ gan nesagatavot jau rudenī marinētas ziemas nākamajai vasarai, ko a?
pie kam šī recepte der arī parastu "neieburkotu" marinētu biešu gatavošanai - izlaižam ņemšanos ar pildīšanu burkās, prasti iemarinējam "uz nakti" un bietes būs gatavas nākamajai dienai lietošanai ...
Jebkurā gadienā šo marinēšanas tehniku der zināt ...
1. svaigi novāktas bietes
2. sāls
3. cukurs
4. etiķa esence
5. ķimenes
Šī recepte ir ideāla tieši gadījumiem, kad bietes no vagām nolasot paliek pāri pāris spaiņi ar ieplaisājušām galviņām, kas, grozi kā gribi, tāpat ziemu nepārdzīvos, a ārā mest žēl ...
Rūpīgi noskalojam bietes un liekam grāpī,
ūdeni pa virsu un uguni apakšā
laiku precīzi te pateikt nevar, jo no svara ir i' biešu lielums, i' grāpja izmērs, i' kvantu paisuma viļņu korelācija ar mēnessfāzes eklipciju ...
Visa šīs marinēšanas fiška ir tur, ka tieši bietes miza vāroties šķidrumam dod gan garšu, gan krāsu,
tamdēļ šīs pats virums arī būs marinādes bāze.
Uzmanīgi nolejam no katliem šķidrumu bļodā, daram to uzmanīgi, jo katla dibenā, lai cik tīri bietes mazgājām, kāda smilkte tāpat būs palikusi ...
jo tieši griezta biete, marinējoties skābajā vidē, saglabās savu formu un "kraukšķi"
neaizmirstam iebārstīt katrā burkā pa pustējkarotei ķimeņu - to arõms te ideāli ģeld
proporcijas visnotaļ karājas no katra paša, vienam patīk saldāks citam sāļāks
man personīgi ģeld apmēram sāls:cukurs attiecībā 3uz5ci - no sērijas uz trejām ēdamkarotēm sāls lieku piecas cukura
bet marinādei ir jābūt izteikti skābai, es pat teiktu pārskābai, jo bietes "savilks sevī" ...
pie kam, šī nu ir reize, kad esence der labāk par etiķi,
jo vājais etiķis nozīmē papildus ūdeni, kas velti šķaidīs dabīgo biešu viruma štengrumu
kraukšķīgas un izteikti sārtas ! šādu burku pieliekot aukstajai zupai būs izteikts, košs tonis un garša perfekta ..
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
