Nu ko, pats laiks pagatavot sibīrijas pelmeņus.
Ar ko tad atšķiras vislaik izcelti "sibīrijas" pelmeņi no parastiem ?
A lieta patiesībā ir elementāra - sibīrijas pelmenis ir nevis recepte, bet to uzglabāšanas veids ...
Sibīrijā 20-30C mīnusos ir aPsolūti ikdienišķa temperatūra mēnešiem ilgi no vietas, un vietējie izmanto šos mīnusus kā dabīgu ledusskapi, glabājot pelmeņus "zem klajas debess", nevis ievīstītus kulifona maisiņā iekš ledusskapja saldētavas.
Arī salā ūdens lēnām, bet iztvaiko. Šo efektu var salīdzināt ar veļas žāvēšanu mīnusos - nekāds veļas mīkstinātājs nespēj dot to svaiguma aromātu, ko izstaro izsalusi veļa.
Ar pelmeņiem ir tieši tas pats - pelmeņos esošais ūdens lēnām, bet izgaro, "savelkot" pelmeņa gaļas aromātu buķeti un padarot īpaši garšīgu mīklas apvalku, rezultāta radot tādus kā "ziemas salā kaltētus" pelmeņus.
Lai šo efektu sasniegtu, nākas vismaz pāris dienas, vai labāk pat nedēļas, noturēt pelmeņus dabīgā salā un vējā, šeit noslēgtas ledusskapja kastes nepalīdzēs, tamdēļ arī ir šādi dabīgi izsaldētiem pelmeņiem dots Sibīrijas pelmeņa vārds. Protams, pelmeņus var gatavot arī vasaras svelmē, bet īsts "sibīrijas pelmenis" ir pagatavojams tikai ziemas salā.
Laiciņš kā uz pasūtījumu - ķeramies klāt ...
2. gabals cūča "ar treknumiņu"
3. milti mīklai
4. ola stingrībai
5. piens mīklas masai
6. sīpols piedevai
+ sāls, cukurs, svaigi malts melnais pipars un buntīte diļļu
un protamistiski viena pudelīte alus mīklas valcēšanai un glāze, ar ko spiest rimbuļus
Izvēloties pelmeņiem gaļu gavenais ir sabalansēt taukumu/liesumu - lai gaļa nav nedz par sausu, nedz par treknu.
Ja ir vēlme, tad var veidot trejkāršu gaļas salikumu, pievienojot pie liellopa un cūkas kādu jēru vai medījuma gaļu.
sagriežam gaļu malšanai ērtos gabalos ...
Liekam gaļu ledusskapī, lai nedaudz ievelkas kamēr gatavojam mīklu.
izberam uz galda kaudzi ar miltiem - nu glāzi kādu, tā lai nav par daudz, jo tad grūši mīcīsies ...
iesitam miltos vienu pautiņu - tas dos mīklai stingrību
un blakus liekam piena paku, no kuras palēnām "pa šļurkai" pievienosim miltu masai klāt kādus 100-200 gramus
pirmās minūtes masa būs izteikti "nekāda", jebšu vienas sausas pļerzas ... bet, pamazītiņām pievienojot klāt pienu, mīklas masa kļūs aizvien viendabīgi štengrāka ...
mīkla jau sāk "veidoties" par noturīgu viendabīgu masu ...
iemīcam mīklā pa vienai tējkaroti cukura un sāls
tikmēr varam lēnām nokopt virtuves galdu
viens ir izkniebt uzreiz mīklas aplīti un tad tajā ievīkstīt gaļas bumbiņu ...
Savukārt man ērtāk šķiet vispirms savirpināt gaļas bumbiņu, uzlikt uz mīklas malas
un tad pārlocīt mīklu pāri, to kārtīgi aizlipinot pret galdu ...
ar piemērota diametra glāzi izkniebjam pelmeni laukā ...
kas ir "piemērots diametrs"? a cik nu paši gribam, lai tas pelmenis ir liels ...
mīklu atkal samīcam un izrullējam jaunam pelmenim
ehhh kas par pelmeņiem, tie paši brēc, ka viņos ir gaļa !
ja pelmeņus neapsaldēs un uzreiz sabērs turzā, tad rezultāts būs viena liela pļecka
tamdēļ izbaudam ziemu un kamēr varam pagūt gatavojam "sibīrijas pelmeņus"
Pelmeņi būs akmenscieti auksti bumbuļi, tamdēļ skopoties ar ūdens daudzumu nevajag un turam zem grāpja kārtīgu karstumu. Laiku pa laikam ar karoti pabakstam un pārbaudam vai pelmeņi "nepielīp" pie grāpja dibena.
nu ir atlicis pavārīt minūtes 3jas un gotovs ...
un kādu piparu vēl pieberam štengrumam...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
