sanāca iepazīt specifisku kurzemnieku ēdamo : Piena zupa ar siļķi... opaņki, kas par salikumu, ne ?
jā, brīžiem virtuvē uzrodas lietas, kas šķiet aPsolūti nesavienojamas.
Piens un siļķe ? pirmā doma, ka no poda trejas dienas nenokāpsi,
bet šī zupa tiek gatavota gadusimtiem un ir atzīta par labu esam tieši par savu "specifičeskuju garšu".
Būtībā tā ir klasiska dārzeņu piena zupa, kam beigās tiek pievienoti mazsālītas (!!!) siļķes gabaliņi,
tagad jāsaprot kamdēļ uzsvars likts uz mazsālītu siļķi, tikai un vienīgi tāda der šai zupai,
nekādas "marinētas silķu filejas" te nederēs - tad toč meteorītisma čempionāts taps atklāts,
jo piens ar etiķa skābumu totāli "neiet kopā" !
Ieskābušu pienu tak neviens nedzer, vai ne ?
Meklējam veikalos vai nu jau iztīrītas mazsālītu siļķu filejas,
vai pērkam pamatīgu mazsālītu siļķes miesu "no mucas", ko paši ķidājam, atasakojam un atādojam.
Pie kam šo recepti var gatavot "piesardzīgajā režīmā" - respektīvi pievienot siļķes gabaliņus nevis visam katlam,
bet piebērt tikai katrs pats savam porcijas šķīvim un "nodegustēt" - ir vai nava labs ?
Lai gan zupa vislabāk garšo, kad ir kādu pusstundiņu pēc viruma pastāvējusi un siļķu fileja ir "atdevusi garšu masai",
tā teikt par garšu nestrīdas, par gaumi gan !
Galu galā virtuve ir tā vieta, kur jānoprovē pilnīgi viss - pirms teikt fui, pē, kaka !
1. puķukāposts - pamatmasai
2. viens vai divi kartupeļi
3. liels sīpols
4. burkāns - orandžam tonim
5. zaļie zirnīši mazajā bundželē - zaļumam
6. kukurūza - dzeltenumam
7. puse paprikas - sārtumam
8. labs piens
9. pukucis svieksta
10. mazsālītas silķu filejas vai mazsālīta vesela siļķe kā tāda
sāls, pipari un kāda kaltētu zupas zaļumu šķipsna
Zupas pamats ir klasiska dārzeņu piena zupa, ko izvēlamies "par noteicošo" - vai kartupeli, vai puķukāpostu, vai kāpostu - domājam paši. Man acīs iekrita smuka puķukāposta galviņa, kas tā vien prasījās tapt novārīta esam. Pārējās sastāvdaļas spēlē "krāsu lomu".
Nolobam sīpolu, nomizojam burkānu un sagriežam "zirņa lieluma" gabalos.
kačanu laukā un galviņas lapas saknibinam cik lielas nu paši gribam, bet tā "lai ērti karotē guļ"
un piegriežam "uz aci" tikpat sarkano papriku
šī sarkans, dzeltens, zaļš krāsu spēle "atCvaidzina zupas gala skatu" ...
cik daudz ? nu cik sķidru paši to zupu gribam !
"burbulis uzmetas" tā uguni nost un dārzeņu piena zupa ir gatava !
1x reizei iesaku apstāties te - sapiparot, sasālīt un lai stāv pārdesmit minūtes
1) sagriežam mazsālītas siļķes filejas gabaliņos un beram "pa taisno grāpī" - tas tiem kas jau zupu atzinuši par labu esam
2) vai piesardzīgi noliekam filejas gabaliņus blakus trauciņā "ko piebērt katrs paša šķīvim klāt" - tas tiem, kuri nava ko tādu garšojuši
1x gatavojot iesaku "piesardzīgo metodi", lai nav lieliska piena dārzeņu zupa jālej atejas podā - jo redz fuiii nepatīk ...
es kā zinātājs "maucu siļķi klāt"
pieberam kaltētu zaļbarību un, ja vajaga, tad vēl notjūnējam sāli un piparus
paciešamies kauč 15 minūtes vēl visu nerīt nost - "lai ievelkas"
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
