Apvīts ar gadsimtiem vecām leģendām un ir tautas, kam plova pagatavošanas kultūra ir izkopta rituālu līmenī ...
Iespējams, tieši šis pārspīlētais "plova kanonisms" arī ir par iemeslu, ka plovs nav iegājies ikdienas ēdienkartē, lai gan patiesībā plovs ir ļoti vienkāršs un viegli pagatavojams ēdiens.
Nekādā gadienā negribu noniecināt uzbeku un citu austrumnieku plova tradīcijas, tomēr ir jāsaprot, ka letiņš ir letiņš - nu nenodod mums vectēvi mantojumā dzimtas kazānu ...
nav mums pieņemts sieviešus dzīt prom no virtuves, lai sieviešrokas neapgānītu plova pagatavošanu ...
nenāk letiņu veči sēst pie galda un ar rokām ēst no kopēja trauka plovu ...
Tamdēļ nav ko māžoties uzbekus tēlojot, lai uzbeki ievēro savus rituālus, lai ķīnieši ēd rīsus ar irbuļiem bakstīdamies un lai japānieši stundām ilgi tējas ceremonijas izpilda - katrai tautai savs.
Atmetot rituālus, centīsimies pagatavot klasisku plovu, bez nekādām izvirtībām, bet ievērojot pareizu pagatavošanas secību tīras garšas buķetes iegūšanai.
Vispirms aizmirstam visādas gudrības par pārdabiskām plovam nepieciešamajām garšvielām un superpuper dižciltīgām rīsa pasugām ... viss ir iegādājams jebkurā normālā pārtikas veikalā ...
Recepte gan sanāca gara, bet procesa pamatpunkti tomēr prasa sīkāku iztirzāšanu, lai viss kļūtu skaidrs.
Ķeramies lietai klāt ...
1. jēra vai cūkas vai piena teļa ribiņas grami 600ts - pamats
2. jēra vai cūkas vai ragulopa speķis grami 100-150 - treknumam
3. pieci sīpoli - krāsai
4. apaļie rīsi kādi 400g - pamatmasai
5. burkāni kādi 400grami - smeķim
6. viena ķiplokgalva - smārdam
7. sauja rozīņu - saldumam
8. viens čilī pipars - asumam
9. sauja bārbeles ogu - skābumam
10. sauja zirņu - piedevai
12. saulespuķu eļļa 50g - cepšanai
13. romas ķimenes - klasiskā austrumnieku pamatgaršviela
papildus sāls ...
Īsos vārdos - gaļas sautējums ar rīsiem.
Tieši rīsi ir tie, kas dod šo klasisko, irdeno un poraino plova masu.
Tamdēļ rīsu izvēle ir ļoti no svara un šeit kļūdīties nevar ...
Kādus rīsus mums vajag ? Tādus, kas turēs formu un nesaķeps vienā pļeckā.
atmetam visus gargraudu,basmati, žasmīna un un citus blablabla rīsus - garie rīsu graudi salūzīs
atmetam visus tvaicētos rīsus - tie gatavojot saķeps pikucī
ņemam visparastākos apaļos rīsus- ot tā vienkārši, bez nekādām pārgudrām izvirtībām.
Prastākie "apaļie rīsi" iegādājami jebkurā pārtikas veikalā ... tieši tie būs pašā labumā ...
Sākam ar rīsu skalošanu, mainot zeptiņus ūdeņus un ņemoties tikmēr, kamēr ūdens vairs neiekrāsojas balts.
Izskalojot šo lieko cieti, rīsi iegūs nepieciešamo irdenumu ...
zirņi dos patīkamu "kumosa piegaršu" plovam ...
Kādi tik mīti par tām nav sacerēti un jāsaka, ka ļoti sliktu lomu te ir nospēlējuši recepšu tulkotāji vienu un to pašu mantu nosaucot 100+1nā vārdā ...
Patiesība, kā jau parasti, ir gaužām vienkārša - nepieciešamas ir tikai divas lietas :
1. Romas ķimenes - klasiska austrumnieku garšviela, iegādājamas jebkurā pārtikas bodē.
Tulkotāju mudacisma dēļ tiek dēvētas par zīru, kuminu, cuminu, kreuzkuminu ...
mazas iegarenas sēkliņas ar izteiktu asu aromātu
2. Bārbeles ogas - tautā dēvētas par skābērkšķa ogām, aug arī tepat Latvijā.
Vēl tiek sauktas par barbarisu, bārberiju ...
mazas "rozīnītes" ar šausmīgi skābu garšu, tieši šis skābums līdzsvaros burkānu saldumu.
Pirmām lietām ir jāsaprot, kamdēļ visur tiek piesaukts jērs ...
plovs nāk no muslimu ticības zemēm, un kā zināms, šie muhameda bērni ir tik miermīlīgi, ka gatavi pārgriezt rīkli katram, kurš cūkgaļu ēd ...
Ticības regulu neizkompostrētam cilvēkam nav nekādas problēmas lietot i cūkgaļu i liellopu jēra gaļas vietā - te kas nu kuram garšo vairāk ...
Galvenais saprast, ka plova gaļai ir nepieciešamas trīs pamata lietas: taukums, kauli un liesums.
Tauki tiek izkausēti, veidojot pamata cepināšanas vidi.
Kauli dod sautējuma toni.
Liesums - gaļas pamatmasu.
Plovam vislabāk der ribu gabals - ir gan liesums, gan kauliņš - atliek tik papildus speķi paņemt ...
Man pašam jērs garšo un, ja ir iespēja, tad ņemu jēra ribeles ar kādu papildus tauka pikuci ...
Pārtikas ģenerālinspektors Bonga veic ribiņu kvalitātes pārbaudi.
sanāca kādi 400 grami gaļas un 200mts kaulu ...
burkānus vajag tikpat, cik ir atkaulotās gaļas - teiksim, gramus 400mts
sarīvēti burkāni izšķīdīs pļeckā, tamdēļ ņemam asu nazi un sagriežam vispirms plāksnītēs ...
sīpols ir tā manta, kas dos pamata toni plovam
tajā pašā laikā par sīpola formas gabaliem kā tādiem var neuztraukties, jo pagatavošanas laikā sīpols izšķīdīs ...
vai jēra vai cūča vai liellopa - kas nu kuram, bet taukus kā tādus vajag ...
dietologi var nervozi pīpot vārtrūmē, bet plovu bez taukuma nav iespējams pagatavot
sagriezts taukums - kausēšanai
kauli - toņa piedevai
sīpols - pamatkrāsai
gaļa - pamatam
burkāns - saldumam
Ņemam katlu ar platu dibenu un cieši pieguļošu vāku.
Atkārtoju, nevajag klausīt blēņu gvelzējus par "dzimtas kazānu", kurā vienīgajā plovs sanākot, piemēram, rimčika akcijas 5litru grāpis ir kā radīts plova gatavošanai.
karstumu uz max apakšā un lejam saulespuķu eļļu - gramus etoki 50mit
eļļas sugai patiesībā nav nozīmes, svētos karus par to, ka nedrīkst lietot olīveļļu, nav vērts pat sākt ...
vienam patīk olīveļļas piegarša, otram nepatīk - katram savs ...
viegli apcepti dos zeltainu toni
kārtīgi sacepināti dos tumšu plova nokrāsu un agresīvāku cepiena piegaršu
Vispirms nolobam lieko čaulu ķiploka galvai un ņemam vienu veselu čilī piparu - grāpī iekšā
Sīpoli izšķīdīs un dos virumam krāsu
Romas ķimenes dos gaļai specifisku piegaršu
Burkāna saldums, čilī asums, bābeļu skābums - viss izveidos perfektāko garšu un aroma buķeti ...
Garšai ir jābūt izteikti saldi/asi/sāļai, piekam sāls var būt maķenīt par daudz jo lieko uzsūks rīsi ...
noskalojam vēl pēdējo reizi rīsus zem tekoša ūdens ...
te ideja ir nesajaukt visu kopā, jo rīsiem ir jāsautējas gaļas viruma tvaikos un rīsi ir jāpaglābj no piedegšanas
nesajaucot slāņus, gaļa paliks apakšā un neļaus rīsiem piedegt pie grāpja dibena
ja šķidruma nepietiek, lejam klāt vārītu ūdeni tik daudz lai rīsi ir knapi nosegti, skatam bildi
un uzgriežam maksimālu uguni - karstums "izsitīs" gaļas taukus uz virspusi
varam pat kādas trejas minūtes uzlikt grāpim vāku, lai tauki pamatīgāk izsitas
kad tauki pārklās rīsa graudus, samazinam uguni uz vidēju un ļaujam rīsiem uzsūkt ūdeni ...
Ļaujam mierīgi visam uz vidējas uguns vārīties
ik pa 5-10 minūši pagaršojot, vai rīsi nav kļuvuši mīkstāki ...
ir jāpanāk stāvoklis, kad rīsi ir jau uzbrieduši, bet vēl "skrapst gar zobiem" ...
ja neesam uzminējuši ūdens daudzumu un jūt, ka rīsi ir "par sausu" un vajag vēl šķidrumu, tad lejam ūdeni klāt ļoti mazās devās, burtiski pa 100gramiem un vislaik uzmanīgi apmaisam rīsu kārtu ...
Jāatceras, ka tieši šī ir kritiskākā plova gatavošanas vieta, ja rīsi nebūs pietiekami uzsūkuši ūdeni, tad tālākā tvaicēšana nespēs tos padarīt mīkstus ...
tamdēļ iesākumām, kamēr roka receptei piešaujas,
ja nav pārliecības, ka rīsi ir pareizā kondīcijā, pieliekam un novāram labāk vēl vienu lieku reizi ūdeni, nekā iegūstam neēdamu cietu plovu ...
labi nomazgātiem un izmērcētiem rīsiem nemaz tik viegli "pārvārīšanas" stadiju sasniegt nevar ...
nobīdam rīsus no malām uz viduci tā, lai rīsi nesaskaras ar grāpja malām, jo var piedegt ...
izveidojam smuku rīsu kalniņu virs gaļas kārtas ...
šķīvis veidos papildus barjeru tvaikam un ļaus rīsiem vienmērīgi iztvaicēties
un nogriežam uguni uz vismazāko ...
tagad vairs neko neaiztiekam un vāku nekādā gadījumā necilājam - ļaujam visam sautēties uz minimālas uguns vismaz 40mit minūtes ...
uzmanam pirkstus no tvaika ...
Apsveicu - plovs ir gatavs, tīra un klasiska garša, irdena un viegla struktūra ...
īstena ņamma ...
Bonga uzsāk jaunās virtuves skapju prihvatizāciju ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
