Šodien ķeršos klāt klasikai - rauga pankūkas
uhhh šo recepti ilgi nevarēju saņemties uztaisīt, jo tā savā vienkāršībā ir ārkārtīgi sarežģīta, jo kur ir "tas knifs" ?
a lieta ir tur, ka šitais ēdiens ir dzīvs ! jā, jā dzīvs vārda vistiešākajā nozīmē ...
Pankūkas - nu kas varbūt vienkāršāks ?
Sievieši tagad teiks - nu ko es te muldos un sarežģīju visu - pankūkas tak ir tik vienkārši pagatavojamas !
un jā es tam piekritīšu, ja "piešauta roka", tad šis ēdiens sanāk pats no sevis ...
Citi teiks - da' es taisu taisu un kā nesanāk tā nesanāk
un es atkal piekritīšu, jo šis ēdiens prasa "to izprast".
Raugs ir dzīva padarīšana un ir lietas kas ir jājūt "ar aknām", pietiek kļūdīties un ir "dirsā darbs un materiāli" !
Jā šī recepte būs "izķidāta" un ar laiku piešaujoties visu var paātrināt, bet - kā jau parasti ar savu pieredzi - es apgalvoju, ka vadoties pēc maniem soļiem pankūki sanāks labum'labie !
Visupirms liriska atkāpe ...
Tautā ir radīts "mutvārdu mīts" par rauga kaitīgumu ...
Šie no pirksta izzīstie dziedniecības speciālisti muld par "termofīlo raugu" nemaz neapjēdzot, ka tāds ķēķī nepastāv ... Visiem šiem rauga ķengātājiem iesaku pašizkastrēties - debiliķi nedrīkst radīt savu debilo pēcnācēju paaudzi!
Glābiet pasauli - nogrieziet dziedinieki savus pautus !!!
Raugs ir pilnīgi dabīga lieta, kas ir bijis un būs mūsu pārtikā un sastopams tas ir divos veidos "slapjais" un "sausais" :
slapjais tirgojas tādos mazos "ķieģelīšos" - tādi maziņi smirdoši ķieģelīši parasti pa 50g ... bet šos nevar ilgi uzglabāt
sausais tirgojas kā smiltīm līdzīgs pulveris - šams atkal var ilgi stāvēt virtuves skapī a'ja'nu'ievajagas
starpības starp tiem nav nekādas ! tik vien cik "apjomu proporcija" mainas ...
Nu jā cenā arī ir šķirba, sausais ir ievērojami dārgāks, bet tādam "svētdienas cepējam" sausais ir miljonsreižu izdevīgāks
Atvēlam pasācienam pāris stundas un ...
1. pusotra glāze trekna lauku piena - nu nav pankūkas diētisks ēdiens nav ....
2. apmēram pusotra glāze miltu - te apjoms var mainīties
3. divi pauti
4. tējkarote sausā rauga - nu vai apmēram grami 20-25 "slapjā"
5. sviests - apmēram 50mit grami "iZtabas temperatūras" un mazliet cepampannas smērēšanai
6. cukurs - divas kārtīgas ēdamkarotes
7. mazliet sāls - lai pauti labāk kuļas
Ņemam trejas bļodas :
Lielajā - metam divus olu dzeltenumus un divas karotes cukura
Vidējā - atstājam olu baltumus
Mazajā - ieberam tējkaroti sausā rauga ...
patiesībā jau nevis atdzīvinam, bet vienkārši rūpīgi izšķīdinam, jo "pa taisno maucot" masai klāt tas var "saķept" ...
Pielejam pie sausā rauga mazliet istabas temperatūras vārītu ūdeni un rūpīgi samaisam ...
lai stāv malā minūtes 5-10mit ...
ar slapjo raugu tāpatās - tikai vispirms ieberžam tajā kādu tējkaroti cukura un tad pielejam ūdeni ...
Nekādu "gõgelmõgeli" taisīt nevajag, tik vien, lai cukurs pašķīst olā ...
kā to noteikt ?
elementāri - mērcam pienā divus pirkstus ...
kad temperatūra ir tāda kā "kaķa vēdera siltums" - vai ne'kaķa'vergiem - tā lai miesa jūt "vieglu siltumu"
ot tas ir pareizais ...
Kāpēc koka karote ?
da' nav te nekādas "tautas gudrības" tik vien, ka tai ir platas malas un ar to viegli mīklas kunkuļus gar bļodas sienām izspaidīt ...
lai nav kunkuļu - tos rūpīgi izspaidam gar bļodas malām ...
vajadzīgo miltu pajomu grūti pateikt - parasti tas ir puse uz pusi ar pienu
bet te viss no miltu pasugas un to mitruma karājas
man uz šo fotorecepti šoreiz sanāca div'ar'kaudzi glāzes miltu uz pusotras glāzes piena + šļurkas no rauga ...
jaucam miltus tiktāl, līdz masa no karotes nevis lejas, bet "ķepīgi notek" - ko tas nozīmē ? skatam bildi ...
galvenais, lai viss raugs ir izšķīdis un nav nekādu kunkuļu ...
tas ieraugs nav pastveidīgs, bet šķidrs - fotobilde vienkārši ir sastindzinājusi kadru ...
prasti sakot - būs par šķidru un pankūki nevis sanāks kā mazi gabaliņi, bet izšķīdīs pa visu pannu - tas arī nekas, jo sanāks "plānās pankūkas" ...
bet, vot, ja būs par biezu un mīkla nevis līs, bet gabaliem kritīs no karotes nost, tas ir slikti, jo tad da'nekas'nesanāks ...
Savlaik ņirdzu par šo "pārklājam bļodu ar dvieli" padarīšanu, bet tam visam apakšā ir "tautas gudrība" ...
Lai raugs "labi rūgtu" trauku nedrīkst hermētiski aizvērt - aizmirstam par bļodu vākiem
dvielis kalpo - lai "vējš bļodā nepūstu" un rauga baktēriju ///
O' tagad viedi mikrobiologo iebilst, kā tā nu nemaz nava baktērija,
da'pox' kā tas zvērs zinātniski saucas - nava man biologa izglītības, nava - galvenais ka rūgst ///
radītā ogļskābā gāze krātos virs mīklas nevis taptu izgaiņāta pa istabu...
bet ko darīt kad ir "ziema" un istabas temperatūra nav īsti "vasar/trejdesmit/grādu/tveice" ?
maziņš knifiņš ...
grāpītī uzvāram mazliet ūdens un nogriežam uguni ...
Pēc apmēram stundas - vai divām - te laiks nav un nevar būt fiksēts, jo raugs ir dzīvs ...
mīkla paliks "burbuļpilna" - ot tas nozīmē to, ka rauga baktērijas ir "devušās dzīvē" un aktīvi izdala ogļskābo gāzi ...
kamdēļ kuļam baltumus atsevišķi ? tas piedos papildus "porainību" mīklai un galvenais tā iemaisīšana būs tāds kā starpsolis lai mīkla iegūtu viendabīgumu ...
jā var to darīt ar slotiņu, bet es esmu slinks un izmantoju mikseri ...
Tukša muldēšana - līp, līp ...
nokasam karoti, jo to izmantosim "pankūku liešanai"
lai tagad mīkla vēl "pastāv" kamēr sariktēsim pannu un sagatavosim to cepšanai ...
te parasti "pseidopavāriem" ir pieņemts teikt, ka pankūkām der tikai "biezās čuguna pannas" - tukša diršana !
šitā pate "folijbiezuma" panna - pa pāris latiem tirgū pirkta - ģeld ideāli ...
tieši šī "porainība" dod to klasisko rauga pankūku garšu un smeķi !!!
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
