Viena no šīs zives īpatnībām ir, ka taj nav īsti zvīņu, bet tāds kā želejas receklis.
Klasiski salaka tiek vītināta un ir ideāla uzkoda pie alus, šoreiz cepsim un marinēsim pagatavojot tādu vieglu uzkodu pie "adajebkā"...
Šeit jāatceras sena virtuves gudrība - ja gribi pagatavot ko labu, tad rēķinies ar vai nu lielām izmaksām, vai pamatīgu laika patēriņu. Šoreiz ieguldīts taps darbs, salaka pate kā tāda ir lēta zivs, bet ķidāšana un cepšana prasa laiku.
Aunam zābakus, ņemam zveju tīklu un braucam jūŗiņā ...
1. viens kilo salakas - pamatam
2. milti - panējumam
3. burkāns - smeķim
4. sīpols - asumam
sāls, cukurs, etiķis, laurulapas, melnie pipari, krustnagliņas ...
Pārtikas ģenerālinspektors Bonga veic rūpīgu salaku svaiguma pārbaudi ...
jā, jā īstie veči nu brēks, ka nav ko ķidāt - ēd tāpat ...
neķidāt salakas var atļauties tie, kas paši ar savu tīklu tās no ūdeņa smēluši, tirgū pirktas neizķidātas ēdot ir laba garantija noķert pamatīgu pļūtāmo ...
tamdēļ ...
ņemam salaku
iegriežam tai virs galvas tā lai muguras asaka ir pušu
un uzmanīgi velkam galvu nost kopā ar vēdera ķidām rūpīgi izvelkot kaku zarnu ...
skalojam līdz ūdens paliek dzidrs no zvīņu želejas un ķidu atliekām ...
pie kam marinēšanas traukam ir jābūt "ar rezervi", jo iemarinējot salakas "piebriedīs" apjomos
šis process būs neuzvienuvien pannu, jo svarīgi ir nepieļaut salaku "salipšanu", tamdēļ labāk viena lieka panna ko cept, nekā neveiksmīgs zivs cepums ...
uzvāram grāpī kādus 1,5-2vus litrus ūdens kopā ar pāris laurulapām, piecām krustnagliņām un kādu desmitu melno piparu graudu
marinādes štengrums no katra paša garšas karājas - tik atceramies, ka etiķis būs tas, kas "sašķels" asakas - tamdēļ asumam ir jābūt ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
