Ko mūsdienās nopirkt visgrūtāk ? Omārus ? Haizivs spuras ? Kaltētus sienāžus ? Marinētas varžu kājas ?
TPHU - bodēs nopirkt var visu, bet ir lieta ko nekad nevienā veikalā neatradīs...
Svaigs cūkas muguras speķa gabals.
Jā tirgū var mēģināt "ticēt pārdevējam", bet atliek vienreiz mūžā sagādāt tīru mantu, lai saprastu kas ir speķis.
Speķis kurš nācis no CŪKAS labākajā šā vārda nozīmē.
Cūkas, kas ēdusi tikai tīru barību bez nekāda "kombikorma" tikai to kas turpat saimniecības dobēs audzis.
Cūkas, kas nav mūžā pat apostījusi nekādu ķīmijas drazu.
Cūkas, kas audzēta un ucināta tikai "savējiem".
Cūkas, kas kauta un apstrādāta gadu simtu vecās "cūkbēru" tradīcijās.
Šīs receptes pamatu pamats ir "pareizs speķis" - lai "Spēks ir ar Jums" un izdodas ko tādu sagādāt.
Tā nu sanāca, ka man ir "gali" uz vienu riktīgu lauku veci, kurš savā saimniecībā audzē cūčus un tirgo gaļu savējiem "uz pierakstu".
Jau laikus, augusta sākumā, tapa pasūtīts kārtīgs muguras speķa gabals un uz ZiemasSvētkiem ienācās daile ...
Seši kilo muguras speķa - te var rakstīt õdu par šo gabalu ... vārsmot par cūča laimīgo dzīvi ...
esejas izdot par aromu, ko dot salmos dedzināta cūkāda bez "benzīnliesmas" piegaršas ...
kilograms-pusotra visparastākā akmens sāls.
Pamatsālījumu veiksim tikai un vienīgi tīrā sālī - garšas nianses "pieslīpēsim" pēc tam ...
Visupirms ieberam šķīvī sāls kaudzi kurā "ņurkāsim" speķa gabalus ...
nogriežam lieko liesumu, faktiski tā būs viena liesuma strēmelīte no virspuses - bildē to var labi redzēt ...
un sadalam speķi apmēram plaukstas lieluma gabalos
protams, protams stilīgāk būtu koka mučeles, bet stilam šoreiz nav nozīmes - derēs arī širpotreba grāpji
liekam gabalus cieši vienu pie otra un neaizmirstam papildus bērt pa vidam sāli
labums ir tāds, ka speķis sasūc sāli tikai "tik cik vajag" un pārsālīt to nav iespējams ...
Vākus virsū un noturam vienu diennakti grāpjus istabas temperatūrā
nekādus slogus !!!
tikai un vienīgi "dabīga" sālīšana
gaļa pati zinās cik mitrumu atdot un sāli paņemt ...
ja tās šķidruma "suslas" ir daudz, teiksim vairāk kā pirksta biezumā, tad lieko šķidrumu uzmanīgi nolejam
lai paliek tik mitrais sāls slānis ...
un novietojam grāpjus aukstumā biškucīt virs nulles ... vai ledusskapī, vai ziemā kādā vēsā pieliekamajā
atstājam visu sālīties uz dienām četrām vismaz, vai, ja gabali lieli, tad uz kādu nedēļu...
Speķis jau i' gatavs ēšanai - tīrs sālīts speķis
bet te arī pavēršas iespējas pieslīpēt tā garšu ar visdažādākajām garšvielām ...
Tā kā man sanāca ašpadsmit speķa gabalu, tad nolēmu gatavot speķi sešos dažādu garšu veidos ...
Ķiploks, ķimenes, svaigi stampāti melnie pipari, ass paprikas pulveris un divi dažādi gatavie speķa maisījumi.
Par pelēcīgumu nesatraukāties - tā tam ir jābūt, jo sāls ir sasūcis sevī visu lieko...
ņemam cepampapīra loksni un ierīvējam visrīņķī speķa gabalu ar stampātu ķiplokgalvu ...
ziemā speķa uzglabāšanai labi noder "kuļķēns aiz loga" - galvenais lai putni netiek klāt
kārtīgi rīvējam ķimenes speķa gabalā iekšā, satinam papīrā un liekam aukstumā
Ķiploks, ķimenes - tas tā letiņu garā
Asā paprika, melnie pipari - ungāru stilā
Divu veidu gatavie maisījumi ukraiņu gaumei ...
Tinam katru gabaliņu rūpīgi ciet ...
Ar šādiem krājumiem i' pasaules gals nebaida !
Daile ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
