Iesākumam atmetīsim visādas dziedniecības enerģijas un citas ezotēriskās lietas, diemžēl šī sēne ir šarlatānu dziednieku izslavēta un "lauku bābu" aprindās pieņemts to slavināt kā zāles pret visām pasaules kaitēm. Aizmirstam visus stulbumus par sēnes "pārdabisko" dziedniecības spēku! Neko sēne neārstē, ja neskaita paģiras, otrajā rītā malkojot skābeno rūgumu! Šī sēne ir nekas vairāk kā dabīga rūguma dzēriena radītāja, tāpat kā pienskābes baktērijas pārvērš pienu kefīrā, kā raugs uzpūš mīklu, tā arī sēne ēdot cukurūdeni rada raudzējumu. Nekāda ārstnieciska efekta šim sēnes raudzējumam nav un nevar būt, to ir jāuzskata kā vienkārsī dabīgu, garšīgu dzērienu un viss.
Rīsa sēne ir zooglija, jebšu "dzīvs" simbiozes organisms balta puscaurspīdīga rīsa graudiņa veidā, kuru veido rauga sēnīte un pienskābes-etiķskābes baktērijas. Šī simbioze tiek audzēta jau tūkstošiem gadu un rakstiskas liecības esot pat Romas traktātā par veselīgu uzturu "De Re Rustica", skaitoties, ka rīsa sēne apm. 3000 gadus atpakaļ radīta Ķīnā vai Tibetā. Pēc leģendām pat Jēzum pie krusta tika piedāvāts padzerties no sūkļa ar rīsa sēnes dzērienu. Lai būtu kā būdams ar to vēsturi un leģendām, pie mums "uzturā" rīsa sēne ir ienākusi 19. gadusimtā un "no rokas rokās" ceļodama atrod vietiņu arī mūsdienu virtuvē.
Atceramies galveno - sēne ir dzīvs organisms un tā prasa regulāru kopšanu. Tamdēļ par "bērzu sulu" raudzējumu nākas katru otro-trešo dienu veltīt uzmanību sēnes kopšanai. Manā uztverē sēne ir "kā mājdzīvnieks" - tāds savdabīgs funis audzēt, kopt un saņemt pretī garšīgu un dabīgu dzērienu.
1. kā sēnes audzēšanas trauks der 3-4l burka ar resnu dibenu, lai sēnei ir lielāks laukums kur izplesties, un caurumu kurā roku var iebāzt, lai vieglāk tīrīt. Es lietoju 4l burku ar lielo caurumu.
2. lietojam tādu ūdeni kādu dzeram paši ! Ja pašiem garšo ūdens no krāna, lai iet tāds - ja dzeram "pudeļūdeni", tad lietojam to. Es lietoju prastāko dzeramo ūdeni 5l bačokos, ko vietējā bodē var nopirkt.
3. rozīnes tumšās vai gaišas - viss tikai no paša "garšas". Es izvēlējos lielās tumšās rozīnes no vietējās bodītes.
4. cukurs visparastākais "kas veikalā tirgojas".
5. nokāšanas siets no maksimāli "maigas drāts" pirms iegādes vienkārši bodē iztaustām un ņemam vismīkstāko, lai darbojoties velti netraumētu sēnes graudiņus.
6. piltuve ar "sietiņu", lai vieglāk nokāsto raudzējumu saliet pa traukiem.
7. un protams pati rīsa sēne - kopta un audzēta iz senseniem laikiem. Optimāls "kolonijas" lielums 150-300 grami, kas ir 4-8 ēdamkarotes rīsagraudu "ar kaudzi" .
Sēnes rīsa graudi aug cukurūdenī un ēdot cukuru ar rozīnēm lēnām uzraudzē šķidrumu. Tas ķīmiskais process ko šī simbioze veic, esot baisi sarežģīts, bet rezultāts ir tāds, ka parasts cukurūdens pārvēršas par garšīgu saldskābu padzērienu. Šī procesa ilgums ir visai atkarīgs no temperatūras - vasarā padzēriens uzrūgst divās dienās, ziemā kad vēsāks laiks , tad trijās. Katrā ziņā sēnei ir jāatrodas normālā istabas temperatūrā un vietā kur tieša saule netiek tai klāt. Kā rūgšana notiekas skatoties no malas - pirmo dienu ūdens ir samērā dzidrs un palēnām sāk celties burbulīši. Sēnes rīsa graudiņu viducītī arī veidojas maziņš burbulītis un tie pamazām sāk peldēt augšup-lejup. Palēnām arī rozīnes paceļas virspusē un ūdens pamazām iegūst baltu duļķveida nokrāsu. Parasti otrajā vai trešajā dienā šķidrums ir palicis necaurspīdīgs un rozīnes peld pa virsu - tā nu ir zīme ka dzeramais ir gatavs.
Tagad atceramies vienu lietu, lai sēne labi justos un augtu ir jāievēro tīrība, tamdēļ kārtīgi mazgājam rokas pirms ko darīt tālāk.
Ņemam sietiņu un nokāšam šķidrumu salejot to pudelēs/glāzēs. Gatavo dzeramo iesaku dalīt divās daļās - vienu dzeram uzreiz otru paturam ledusskapī "nākamajam rītam".
No nokāstajiem rīsa graudiem izlasam rozīnes un citus gruzīšus un rūpīgi skalojam sēni bļodiņā ar vēsu ūdeni.
Ideja ir izskalot ūdenī sēni, lai tā būtu tīra no vecā rūgšanas škidruma. Ielejam vēsu ūdeni bļodā un sietā skalojam savu sēni reizes divas mainot ūdeni - ar to parasti pietiek.
Lejam burkā 1.5-2 litrus dzeramā ūdens un pievienojam tam 4-5 ēdamkarotes cukura visu rūpīgi samaisam kamēr cukurs pilnīgi izšķīst. Pievienojam astoņas-desmit rozīnes, iepriekš tās noskalojot zem krāna.
Atceramies, ka visas cukurūdens proporcijas ir visnotaļ "uz aci un garšu" un katrs laika gaitā var atrast sev visgaršīgāko. Atgādinu, ka manējās ūdens daudzuma un piedevu proporcijas palēnām palielinās izejot no sēnes augšanas:
1.5-2l dzeramā ūdens
4-5 ēdamkarotes cukura
8-10 lielās tumšās rozīnes
Tagad ar ēdamkaroti pārceļam no sieta sēnes graudus burkā. Visoptimālāk sēne aug ja tās daudzums ir 4-8 ēdamkarotes. Ja ir savairojies vairāk ir jāmeklē kāds kam iedot "lieko" sēni tālāk, ja sēnes apjoms sarūk ir skaidrs ka "kaučkas nav kā vajag" - vai laiks par karstu, vai par maz cukura, vai par ilgu raudzē. Kad sēne ir burkā, liekam to savā vietiņā un lieki netrobelējam. Lai rūgšanas laikā burkā netiktu papildus draza, īpaši jau mušas un citi lidoņi, apsedzam burku ar salveti vai marli.
Rīsa sēne ir dzīvs radījums un pret to arī ir jāattiecas kā pret mājdzīvnieku, kurš regulāri ir jākopj - jāmazgā un jābaro - jāmaina ūdens. Atceramies, ka lielākā un liktenīgākā kļūda ir laikus nenomainīt ūdeni un sēne nobeidzas pati savā raudzējumā sadaloties sīkās pārsliņās. Tad nu cauri ir un jāmeklē kāds, kurš iedos jaunu sēni, un jāsāk viss no gala.
Cik ilgi sēne var izturēt bez pieskatīšanas ir atkarīgs gan no siltuma, gan sēnes "veselības", gan cukura/rozīņu daudzuma. Kā rāda dzīve četras dienas sēne "var izvilkt" bez pieskatīšanas, bet piektajā jau sāk beigties nost, tamdēļ :
ja ir 4dienu prombūtne vienkārši ieberam ūdenī mazāk cukura
ja esam prom piecas/sešas dienas - nomazgājam rīsa graudus ieberam burciņā un liekam ledusskapī vēsumā
ja esam prom vairāk kā nedēļu - tad nekas cits neatliek kā meklēt kādu kurš sēni uzkops
tās nu ir lietas ar ko ir jāsamierinās un jāpieņem - sēne ir dzīva un bez pieskatīšanās tā nobeigsies !
Ieteikumi īsumā
1. Tīrība ir jāievēro un burku ik pa reizei ir rūpīgi jāizmazgā.
2. Lietojam to pašu ūdeni ko dzeram ikdienā.
3. Cenšamies izvākt visas sīkās drazas kas gadās burkā - galvenokārt tās rozīņu atliekas kuras "piecūko" sēni
4. Cukuru rūpīgi šķīdinam ūdenī.
5. Jo mazāk aiztiksi, grozīsi, bakstīsi sēni, jo labāk tā augs.
6. Lieli viendabīgi rīsi ir veselas sēnes pazīme.
7. Burkai jābūt ar platu dibenu lai sēnes rīsi gulētu plānākā kārtiņā.
8. Siets var traumēt rīsagraudus - lietojam pašu mīkstāko kāds vien ir dabūjams.
9. Skalojam sēni tikai vēsā ūdenī.
10. Burku novietojam vietā kur nav krasu temperatūras maiņu - neliekam pie radiatoriem vai pie loga.
11. Dzeramo ledusskapī var mierīgi uzglabāt dienu-pusotras.
12. Dalamies ar sēni izplatot to tautās.
ja visu to ievērosim mums ik pārdienas būs kārtīgs padzēriens ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
