Dzirdot šo vārdus, uzreiz uzpeld acu priekšā klasisks svētku galds ...
kur viss lūzt no ēdienu pārpilnības un siļķes "šuba" ir kā smalks mājiens beidzot atvērt šņabuli ...
Siļķe kažokā patiesībā gatavojas ļoti vienkārši un šeit variāciju/permutāciju/kombināciju nav daudz ...
Galvenā bāze ir siļķe - vai tikai sālīta vai marinēts rolmopsis vai eļļā mērcēta - kas nu kuram patīk.
Vieni gatavo to uz majonēzes, citi uz majonēzes un krējuma maisījuma - tas vairāk uz kaloriju skaitītājām.
Skābumam lej citronu pāri sīpoliem, vai rīvē "antonovkas" ābolu vai skābētu gurķi - tas katram pa savam.
Bet kas ir galvenais ?
Jāievēro dzelžains likums - pašā apakšā nāk vārīts kartupelis, jo tikai kartupelis ir tā sastāvdaļa kas "uzsūc sevī" šķidrumu, un, ja to neliks pašā apakšā, siļķes kažoka sulīgums "noskalosies" lejā un viss būs pretīgi suslains.
Otra lieta - katru kažoka kārtu ir jāsamitrina ar majonēzi vai majonēzes/krējuma maisījumu - citādi kārtas var izkalst vai pārsuloties ... panāk to iegādājot klasisku majonēzi maisiņā un "nogriežot stūrīti", vai paši gādājam kulinārijas maisus un lejam tajos krējuma/majonēzes maisījumu ...
Aunam kājas un dodamies uz bodi ...
1. ap 400gramiem eļļas siļķes filejas vai rolmopša vai sālītas - pamatam
2. nelieli četri tupenīši - masai
3. viens burkāns - krāsai
4. laba majonēze paciņā - starpslāņu smērējumam
5. divi pauti - servējumam
6. vārīta biete - pamatmasas krāsai (vai pērkam nevārītu un novāram paši)
7. sīpols - asumam
8. viens skābs ābols - skābumam
9. sinepes - smalkam smeķim
zaļbarība - sīpolloki vai kāds pētersīlis
noskalojam tupeņus un liekam vārīties ...
šoreiz ir vērts vārīt ar mizu - tas dod specifisku garšu ...
piemetam klāt mizotu burkānu - lai apvāras minūtes 5-10mit
fonā stāv siļķu paka un novārītās bietes ...
viss ir gatavs rīvēsanai uz "rupjas rīves" - daram to savlaicīgi "pa trauciņam", lai pēcāk nav jāmudījas ...
šī ir reize, kad labāk iegādāt jau novārītu bieti, lai nav lieki stunda jāzaudē ...
man pašam patīk eļļā mērcētas filejas, ja kādam rolmopši - abet lūgtum ...
piekam, ja siļķe ir "maigāka" trāpījusies, tad te ir tā vieta, kad var lietot sīpolu asumam - piegriezam smalkos gabalos siļķei to klāt ...
tagad laiks pieskarties traukam, kur to gatavot ...
skatam šo ~120mit gadus veco siļķu šubas šķīvīti - īstena vēsturiska manta - uhhh pazīmējos ...
bet principā, te der visi "iegarenie" siļķu šķivji ar "dziļo dibenu" un stāvākām malām, lai masa saturētos.
Ļoti labi der banālie širpotreba purexsa trauki ...
Asās sinepes sasūksies kartupelī un dos lielisku "zakusona" piegaršu.
rīvēti vārīti kartupeļi ...
tikai un vienīgi kartupelis nāk apakšā, jo tas varēs sasūkt sevī citu kārtu mitrumu - tamdēļ te variantu NAV.
ja izmantojam maisījumus ar krējumu, tad sapakojam visu kulinārijas maisā, aizvākojam un nogriežam stūrīti ...
vai, ja vajag papildus asumu, tad siļķes un smalki sakapāta sīpola maisījumu ...
pa virsu vēl zaļumu uzplūkājam
un liekam ledusskapī uz stundām trijām vismaz - stāvēt tā var mierīgi tur kauč dienu
te visu pieskaņojam galda klāšanai ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
