ēdam mērcēs, gavēņa soļankās, sālam un marinējam ziemai - a' ko vēl ?
a vēl iraida tāda specifiska sēņu uzglabāšanas metode kā skābēšana.
Visupirms atruna - es, Armands Avens, neuzņemos nekādu atbildību par šo recepti un sekām. Ja kāds sēņotājs noliks karoti apēdot baraviku uz nesprāgušas fosforbumbas augušu, vai sajauks čigāneni ar balto mušmiri - paši vainīgi !
Sēņu skābēšana pie mumsim sazinkāpēč tiek reti izmantota, nu nava iegājusies mode skābēt sēnes nu i'tin'nemaz !
Vai pie vainas jēdzīgas receptes trūkums,
vai "vienreiz pamēģināju - nekas nesanāca",
vai fui pē' kaka smird...
bet skābētus gurķus tak ēdam uz urrā ? - un sēnes nava sliktākas !
Kādas sēnes der skābēšanai ? - a visas ko varam salasīt !
Dižciltīgās baravikas un bekas skābēt nav īsti jēgas, jo žēl, ka zudībā aiziet buljons,
cūcenes, alksnenes un citas "rūgtās" gan nāksies pēc vārīšanas izmērcēt un tikai tad var likt skābēties ...
Ņemam toverus un maucam uz mežu ...
1. Meža sēnes
2. Cukurs
3. Sāls
4. Melnie pipari
5. Ķiploks
6. Etiķis
Pirmā lieta kas jāatceras - skābēt sēnes var tikai vienā piegājienā,
ja sālot sēnes toverī var piekraut pa jaunpielasītai porcijai klāt, tad skābējumu kā vienā reizē uztaisa, tā "process aiziet" un cik nu salasīts tik daudz arī būs ...
rēķinot, ka pēc vārīšanas sēnes saplok kā minimums uz 50% skābēt sēnes ir jēga tikai pēc veiksmīga meža gājiena ...
atlasam dižciltīgās bekas nost un atstājam skābēšanai pelēcenes, celmenes, vilnīšus, bērzlapes - kas nu sakrīt grozā ...
veicam rūpīgu "tārpu kontroli", drošībai iegriežam katru galvu vai nav kāds dzīvnieks noslēpies ...
gatavojam sāli, cukuru, piparus un ķiplokus
teiksim šoreiz uz 3jiem "ar kapeiku" kg sēņu ņēmu trejas karotes sāls un četras cukura "ar kaudzi"
jo, atšķirībā no sālītām sēnēm, skābējot cukurs ir būtiska lieta, lai sāktos "pareizie prõcesi".
Šeit arī ir "šķirba" starp tiem, kas paši nav neko mūžā gatavojuši, un tiem kuri patiesi dalās ar savu pieredzi,
jo šai skābēto sēņu receptei visi pārgudri muldas par 40-60g sāls uz kilo vārītu sēņu - lasam garantēti "dirsā darbs un materiāli" ! šoreiz sēnes nav jāsāla, bet gan jāļauj tām saskābt !
cukurs ir tas "kas valda un ir no svara" ... maksimums viena ēdamkarote sāls uz kilo !
Man domāt, ka ļoti ļaunu joku ir nospēlējusi klasiskā 1982. gada "Konservēšanas" grāmata, kur ir pieļauta totāla kļūda skābētu sēņu receptes aprakstā, uzskaitot 2x vairāk sāls nekā cukura, un tālāk jau truls KopīPeists panesas un kļūda "iziet tautās" un "oj nekas man nesanāca", arī nesen pārizdotajā "Konservēšanas" versijā ir iekļauta šā pati kļūda, kas novedīs tikai pie sapelējušas pļurzas ...
piparus, ķiploku klāt
skābējums ļoti piesaista sikmušiņas
meklējam paši kur, bet siltumam ir jābūt
sēnes "piebriedīs" un sāks izteikti "putoties" ... sēņu aromāts "pa visu māju"
precīzi laiku te pateikt nevar, jo viss karājas gan no daudzuma, gan temperatūras, cik nu ātri tā pienskābe veidosies tik veidosies - pie silta mūriņa tas notika pēc piecām dienām, ja vēsāka telpa, tad var nākties i' nedēļu pat divas gaidīt ...
un ledusskapī vai vēsā pagrabā uz apaļu mēnesi ...
neaizmirstam laiku pa laikam pārliecināties ka sēnes ir zem šķidruma
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
