Iekāpsim šodieniņ Austrijas virtuvē pagatavojot šamējo klasiskāko ēdienu "Vīnes šniceli"
ar ko tad tā atšķiras no prastas letiņu karbonādes ? ar paštaisītu rīvmaizi un skopumu ...
Vīnes šnicelei būtiskākais moments ir no svaigas maizes pašgatavota rīvmaize ... a skopums ?
tas nu nāk no laikiem, kad 19 gadusimtā eiropa karoja visriņķī un apkārt un Austrijas feldmaršals ziņoja imperatoram savus novērojumus , kā itāļu armijā maziņu gaļas gabalu padara par lielu sātīgu ēdamā porciju.
Ta nu arī šī "maziņa gabaliņa klapēšana" un biezas panējuma kārtas veidošana iegājās tautas virtuvē un ēdamais top godāts par "Vīnes šniceli" ...
Par gaļu - svarīgi ir lai tā būtu "ar taukumiņu" tamdēļ ideāli der kakla karbonādes gabals ...
a vai tas teļš vai cūcis - tas tikai no katra garšas karājas ...
šniceles spēks ir tās pagatavošanā !
Dodamies uz labu gaļas bodi ...
1. četras kakla karbonādes šķēles "ar taukumiņu" - pamatam
2. svaigs baltmaizes batons - suhariem
3. citrons - skābumam
4. kādi treji pauti - masai
5. milti - pirmajai panējuma kārtai
6. laba rapšu eļļa - kas karstumu iztur
melnie pipari, sāls un kāds pētersīlis un tomātelis "zaļbarībai"...
Sākam ar galveno Vīnes šniceles sastāvdaļu - pašgatavotu rīvmaizi ...
Tieši šī lieta ir tā, kas dod to ņammīgo panējumu, ko nevar ne salīdzinat ar širpotreba rīvmaizes masu
Liekam svaigu un mīkstu batonu cepeškrāsnī uz kaltēšanas režīmu, tas ir 80C, un gaidam stundas trejas ...
īsti gardēži rīvmaizi gatavo tikai no maizes garozas daļas viduci atstājot, bet nu tas jau ir pa šerpu ...
rīvējam suharus
apberam to ar sāli un svaigi maltiem pipariem ...
sitam, sitam, sitam ...
tas dos pirmo "šķaidījuma kārtu"
te atkal atkāpīte - šerpi skaitās apgriezt izklapētajam plācenim "lieko gaļu", lai izveidotos ideāli ovāla forma ...
man domāt tā ir apgrēcība un ņirgāšanās par gaļu, ko lopiņš dzīvojot ir mums devis - lai paliek kā ir !
šķīvi ar miltiem - tas dos pirmo panējuma kārtu
šķīvi ar sakultām divām trejām olām - tas dos panējuma masai noturību
šķivi ar pašgatavotu rīvmaizi - gala akordam ...
neskopojamies un lejam eļļu "pirksta biezumā"...
ķeramies klāt panējumam - vispirms gaļas gabalu apvārtam miltos
svarīgi ir nepieļaut rīvmaizes pārlieku "samitrināšanos" no olas, jo tai ir jāsaglabā sava sturktūra nevis jāsamirkst pļeckā ...
tagad atkal knifs - īsta Vīnes šnicele ir ar izteiktu "burbuļainu" panējumu - kā to dabūt ?
te ir lieta, ka nedrīkst pieļaut, ka gaļa nav vislaik pārņemta ar karsto eļļu
skatam bildi - redzam, ka gaļas viducī ir "pauguriņš" kam netiek eļļa klāt ...
tādēļ kratam pannu to šūpojot, lai eļļa vislaik vienmērīgi pārklātu gaļu
līdz šniceles gabals paliek zeltains ...
liels un izteikti "burbuļains" gaļas gabals - īstena Vīnes šnicele !
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
