tā arī vāczemē ir daudz vietējo tautiņu ar īpatnēju, savdabīgu virtuvi.
Viens no burgerzemes novadiem ir Švābija - kuras iedzīvotājiem klasiski tiek piedēvēts skopums un viltība.
Par viltību liecina fakts, ka šamējo mūki iedomājās gavēņa laika gaļu tīt miklā, veidojot vietējo pelmeņu paveidu, "jo, tad Dievs gaļu neredz". Par skopumu liecina fakts, ka švābu receptēs nav aPsolūti nekā lieka.
Švābu virtuvi raksturo to vājības - no rīta dzert kafiju, pusdienās ēst gaļu un vakarā kārtīgi iedzert alu.
Šis švābu sautējums ir visa kopuma kvintesence un apvieno visu garšu spēli ...
Aunam kājas un dodamies uz bodi ...
1. puskilo kakla karbonādes - pamatam
2. divi visvieglākie kādus var atrast ali - marinādei un sautējumam
3. pāris karotes kapijas - rūgtenuma garšai
4. pusklaips vieglas rupjmaizes - sautējuma pamatmasai
5. tupeņi - piedevai
6. ķiploks - aromam
sāls, pipari ...
Pārtikas ģenerālinspektors Bonga veic kakla karbonādes kvalitātes pārbaudi ...
kamēr ņemsimies ar gaļu, tupeņi būs novārījušies ...
un lejam pāri alu - alu ņemam visvieglāko "čurūdeni" kādu vien var atrast - ideāli der "Cēsu light" susla
jo izteikts apiņu smeķis galīgi nav vajadzīgs ...
un tagad lai viss kādu stundu stāv - kas notiks ?
ogļskābe kas ir alū veiks savu marinādes darbu un gaļa iegūs pirmo marinādes "piesitienu"
bet putas nesmeļam - lai viss kafijas un alus sajaukums virst uz nelielas uguns bez vāka kādu stundiņu ...
ot ar maizi ir jāskatās - tā visvairak iespaido garšu un var "aplauzties"
tamdēļ iesākumam (kamēr "roku piešauj") nevajag ņemt neko kas ir izteikti aromātiska un stingra,
klasiskas melnās rupjmaies te nederēs ...
tāda viegla pelēka rupjmaizīte būs pašā labumā ...
neaizmirstam laiku pa laikam maisīt, ka nepiedeg !
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
