Virtuves plauktā acīs iekrita tabakas panna un tad nu uztaisīt cāli tabakā bij svēta lieta.
"Cālis tabakā" ir klasisks ēdiens nācis no kaukāza zemēm
sīks būdams vislaik domāju, ka tas cālis tiek ar pīpojamo tabaku apkaisīts, bet nekā nebij
patiesībā tabaka ir nosaukums specifiskai pannai kurā cālis tiek cepināts.
Pie kam vieni šo pannu dēvē par tabaku citi par tapaku, kā nu kurā kaukāza pakalnā, par to strīdēties nav vērts.
Uzreiz ir jāsaka galvenais, ja nav tabakas pannas, ta nekāds "cālis tabakā" nesanāks
vai nu ir, vai nu nav - ot skarbā patiesība!
muhļīšanās liekot bļodiņu "ar slogu" parastai pannai virsū lietu neglābj erzacsūc' vien sanāks.
Kas tad tais tabakas pannās ir tik specifisks ?
Pirmām kārtām pati panna ir no "pussantimetra" bieza metāla - kas dod vienmērīgu siltumpārnesi cepinot cāli no visām pusēm.
Otrām kārtām slogs, kas notur cāli vislaik "zem spiediena", šādi "sapresēta" gaļa cepjoties nespēj sarauties, tas tad arī ir par pamatu efektam, kad gaļas audi cepšanas laikā nespēj sarauties zaudējot dabīgo sulu un cālis pagatavojas ārkārtīgi "sulīgs". Slogs arī pilda cepināšanas funkciju sasilstot un vienmērīgi izplatot siltumu pa gaļas virspusi.
Šī pannas prese mēdz būt divu veidu izpildījumos
vai nu milzīgs ašpadsmit kilogramus smags čuguna klucis
vai "modernais" modelis ar skrūvējamu skavu
Šādas pannas mūsdienās ir velti meklēt eirožopiskās bodēs, bet visādos "baltkrievijas" veikaliņos un tirgus būcenīšos šad tad gadās atrast ...
Kad panna sarūpēta, ķeramies lietai klāt ...
kamdēļ vislaik tiek piesaukts cālis nevis vista ? elementāri Vatson, cālis ir maigāks un tas ielien vesels pannā.
no garšvielām pats minimums - melnie pipari, paprika "tonim", ķiploks aromam
sāls un puse citrona vieglai marinādei, kāda zaļbarība ko piekost klāt un sviesta pikucis cepināšanai.
Vispirms pārbaudam cāli vai nav palikusi kāda nenoplūkta spalva
pārbaudam vai nav kāda ķeska iekšpusē palikusi
mugurkaulu, plecus, sānus vajag atsist tā, lai cālis izklātotos vienmērīgā plācenī.
liekam pannā sviesta pikuci ...
izpiežam pāri pusi citrona un sviesta pikuci pa vidu
Noliekam pannu maliņā, lai kādu stundu/divas cālis viegli iemarinējas
Malkas plīts dzīvā liesma protamistiski ir patīkama jekzotika
bet, ja izmantosim elektroplīti, tad karstumu vajadzēs vidēji stipru, tas i kāds 5no6ši elektroriņķa štengrums
skatam kā pannas maliņās var redzēt sakrājušos cāļa gaļas marinādīti ...
cālis jācepina tik tālu, lai šķidrums novirst un gaļas taukums sāk "sprakšķēt"
te definēt stingru laiku nevar, viss karājas i no liesmas, i cāļa izmēra, i mēnessfāzes
Galvenais ir noķert mirkli kad šķidrums novirst, jo palaižot to garām cālis momentā piedegs, tamdēļ pannu vislaik uzmanam un tālu no tās prom neejam.
Teiksim man šim 1.8 kilo smagajam cālim un manis paša kurinātajai plīts liesmai vajadzēja kaučkur stundu:divdesmit līdz parādījās sausi sprakšķi, kas liecināja, ka sutināšana ir beigusies un gaļa sāk cepties sviestā.
aroms jau i, bet vēl vajag "apraut garozu"
liekam vēl minūtes 15mit cepināties, lai cāļa ādiņa iegūst zeltainu toni un kraukšķīgumu ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
