www.fotoreceptes.lv www.artstudio.lv
Tievēšanas sāga : ievads
 
Ar šo tad kalšu rūnās savu tievēšanas sāgas pirmo vēstījumu …

Šo sāgu es rakstu balstoties tikai un vienīgi no manis paša pieredzes, nekādu izdomājumu, nekādas no pirksta izzīstas muldēšanas. Mani absolūti nekrata, ja kāds man nepiekritīs, jo Es jau esmu savu paveicis, man dziļi vienalga, ja kāda caca apvainosies par maniem izteikumiem, jo Es drīkstu teikt par resnajiem ko gribu – pats tāds biju.

Bilde kas izsaka visu „ … 180 dienas vēlāk”
 
… 180 dienas vēlāk
 
Pamatideja šai sāgai ir elementāra - ja kaut viens manī ieklausoties un redzot mana nobarotā mūļa pārvērtības nolems savest pats savu svaru kārtībā, tad jau es būšu izdarījis svētu darbu. Viss mans tievēšanas vēstījums būs dalīts nosacītās trejās daļās, gluži kā skolas laiku sacerējums ar ievadu „par tēmu”, iztirzājumu „ardievas kilogramiem” un nobeigumu „dzīve pēc”.
 
Akcija
 
Nu ko - sāksim ar ievadu… Tauki, tauki visriņķī un apkārt tauki …

Liekais svars – tēma pie kuras nav pieķēries tikai slinkais, kur apkārt neapskaties tā būs „tievēšanas pamācību” raksti i spīzdīgos žurnālos, i portālos, i vesels pamācību plaukts grāmatbodē. Nospļauties vairs nav kur, lai netrāpītu kādam „tievēšanas speciālistam”.

Dietologi, papīrus vicinādami, brēks, lai nāk pie viņiem „diētas grafikus” sastādīt.
Fitnesa treneri, eļļotos muskuļus kratīdami, auros, lai tik viņu svaru zālē svīstu.
Diētu ārsti simts un vienu pārgudru analīzi taisīs.
Tirgoņi letēs kraus kaudzēm diētiskās, vieglās, mazkaloriju preces.
Aptiekāri piedāvās saujām svara mazināšanas brīnumlīdzekļu.
A ko darīt resnam cilvēkam ? Kam klausīt, kam ticēt ?...

Pavisam vienkārši – klausīt tam, ko zināja jau senču senči un beigt izgudrot lisapēdu divreiz.

Visupirms - kas ir „liekais” svars ? Cik daudz ir par daudz ? Var jau pārgudri stāstīt par cilvēka optimāla svara aprēķina metodikām, bet atbildi uz šo jautājumu patiesībā zina katrs, cik augumā centimetri virs metra, tik kilogrami tad arī ir maksimāli pieļaujamais svars.

Šo tautas gudrību uz dzīves piemēru attiecinot 1.62 santimetrus garš sievišķis drīkst maksimums svērt 62 kilo, var sākt skaldīt matus un ieslīgt formulās, ka labāk būtu 57,739kg vai 59,128kg , bet, rēķini kā gribi, 62kg ir maksimums.

Nu ko … kas ir tie „liekie” kilogrami ir skaidrs … un gluži dabīgi, ka gribas jautāt - no kā tad rodas liekais svars, no kā paliek tā miesa resna ? Var izplūst visādā psihoterapeftiskā, ezotēriskā sviestā un meklēt jautājumā „dziļo jēgu”, bet atbilde ir ārkārtīgi vienkārša – „No rīšanas !”.

Opā, kāds jaunums atklāts, ne ? – redz, liekais svars rodoties no rīšanas. Tomēr apjēgt šo it kā elementāro lietu nav nemaz tik vienkārši un, parokot dziļāk, atklājas visa „ļaunuma sakne”. Cilvēks, atšķirībā no pārējiem lopiem, fizioloģisku nepieciešamību pēc ēdiena ir pacēlis baudu līmenī. Neviens kaķis neies tērēt savu laiku šmorējot peli ar 1000+1nu garšvielu – apēdīs un viss, bet cilvēks nē … Cilvēks ēšanu ir padarījis par baudījumu savām mēles garšas kārpiņām … kad baltā šokolāde izkūst uz mēles, kad vistas spārniņš ar kraukšķīgu, zeltainu ādiņu tūlīt taps nokosts – mmmm domājot par to vien siekalas pašas mutē saskrien, vai ne ?

Un te arī sākas problēmas, jo kur ir bauda, tur pat blakus stāv arī atkarība. Bija garšīgi ? Gribas vēl, vēl un nekas, ka vēders jau pilns, bet gribas vēl izbaudīt to ēdiena garšu… un varu pārņem atkarība … un cilvēciņš ēd vēl un ēd … un pamazām ēšanas vietā jau sākas trula rīšana. Savākt „kasti ar kompetēm” un izrīt visu vienam – skan pazīstami ne ?

Un sākas kopdzīve ar Atkarību … „Būt atkarīgam no …” – tā ir lieta, ko atzīt ir visgrūtāk ! Vai resns cilvēks, vai nomīzies alkonauts vārtrūmē, vai apnarkojusies Lienes ielas mauka – starpības nekādas, kā viens tā otrs ir padevies savai atkarībai.

Un tad nāk pats ļaunākais – melošana pašam sev ! Nē, es jau neriju, es jau neesmu resns – man „kauli lieli” …
uhu, aha … tā vien šķiet, ka pa ielām vieni taukainie airētāji vien staigā …
jo man tāda „vielmaiņa” un vēl lērumu „zinātniskos” terminus nosauks – tjip „daba” pie resnuma vainīga, es nē …
Ar šo debilo melošanu pašam sev īpaši izsmalcināti ir bābieši … ko tik necentīsies iestāstīt „Es jau seksīgi apaļīga”, „Vīrieši uz kauliem nekrīt”, „Mazliet pufīgas formas”, noļumušās tauku krunkas par „mīlas rokturīšiem” sauks – da’ muldēs visu ko, tikai ne atzīsies sev pašai, ka ir resna norijusies govs ! …

Un tā nu dzīvo resnis ar pusapgrauztu vistas kāju zobos no dienas dienā vergodams savai rīšanai un melodams pašam sev, ka viss ir pilnīgā kārtībā …
Patiesībā jau pašiem rešņiem kaučkur dziļi, dziļi zem aprīto bulciņu taukiem sēž tā „balstiņa”, ka būt resnam nemaz nav labi un vajag, vajag tievēt … Tikai - kā to sadzirdēt ?

Kā saņemties ? Kā saprast, ka laiks ir atvadīties no liekā svara ?

Ot tagad nonākam pie pirmā soļa, pirmās tievēšanas idejas – Ieklausies savā miesā !

Tieši tā - ieklausies savā miesā … Cilvēciņš no pērtiķa līdz mūsdienu kompūterbakstītājam ir gājis ļoti ilgu laiku, lai cilvēka miesa pati saprastu, kas ir labi un kas nē, atliek tikai sadzirdēt, ko ķermenis mēģina pateikt … Un ar vārdiem „ieklausies miesā” es nedomāju ezotērisku, bābišķu muldēšanu par „vienošanos ar dabu”, meditāciju, enerģijām un citu nojūgušos idiotu murgiem … Dzīvē viss ir daudz vienkāršāk un nevajag meklēt pārgudrības – vienkārši klausies miesā, klausies ko tā saka!

Ja aizejot līdz stūra bodei miesa ir vienos sviedros – ko ? miesa tā pat prieka pēc svīst, ja ?
Ja uzkāpjot 5tajā stāvā sirds pa muti kāpj laukā – tas jau nekas, ne ?
Ja kājstarpe izberzta jēla, jo resnās ciskas viena gar otru staigājot trinas – tas ir labi, tā tam jābūt ?
Ja dušā esot pats savu pimpja galu aiz resnā vēdera neredzi nomazgāt – nu nemaz miesa nesaka, ka pietiek rīt, ne ?

Nu kā vēl ? Kā vēl var miesa pateikt, ka sūdi ir un jābeidz rīt ? Ko ? Tiešām šos „mājienus ar bomi” ir tik grūti apjēgt ?

Jā, tas viss nenotiek uzreiz, cilvēka miesa ir viens maucīgi izturīgs organisms, bet no gada uz gadu miesa sāk brīdināt par problēmām aizvien vairāk un vairāk … Līdz vienu rītu pamostoties tā arī īpaši neizgulējies un ceļot resno pakaļu no gultas nāk atklāsme – Viss PIETIEK , vajag beidzot tievēt !
Šo „klikšķi” smadzenēs nevar iedzīt ar varu, to nevar iestāstīt - tam ir jānotiek pašam no sevis, jo tas ir visa sākums.

Pietiek rīt, kratamies no rīšanas atkarības vaļā un … un nāk „lielā problēma” – Labi es apjēdzu, ka rīšana ir jāmet pie malas, apjēdzu, ka jāmaina ēšanas paradumi, bet ko, ko darīt ar tiem taukiem kas apauguši visriņķī un apkārt?
Tas vien, ka saņemamies cīnīties par normālu svaru ir labi, bet starp „beigt rīt” un „miesa bez liekā svara” ir ārkārtīgi smags posms - tievēšana. Kā notievēt ?

Un te sākas patiesās problēmas, jo šajā mirklī „liekais svars” no cilvēka individuālas problēmas paceļas sabiedrības līmenī. Mūsdienu sabiedrībā „liekais svars / aptaukošanās” tā ir vesela industrija, kas pastāv tikai un vienīgi pateicoties rešņu atkarībai no rīšanas un izmisīgajām rešņu pūlēm notievēt. Resnis ir kā slaucama govs, kurš pats labprātīgi atdod naudu citiem … un tad sarodas šakāļu bars, katrs savas pārgudrības sludinādami …

Dietologi muldēs tukšu, lai tikai viņiem maksā par no pirksta izzīstiem „diētas grafikiem”, kas nav kaķa pirdiena vērti. Visu to verbālo meteorismu, ko šie mēģina iesmērēt par naudu, var gūglē atrast pāris sekunžu laikā un drukāt pamācības steriem, jēgas no tā nav nekādas.
Fitnesa treneri tik slavēs „sporta aktivitātes” patiesībā truli mēģinot notirgot abonementus uz savu sporta kambari. Sports pret lieko svaru ir tas pats, kas apgalvot, ka aborts ir labākā kontracepcija !
Uzturzinātnieki skandinās par pārtikā esošajiem ogļhidrātiem, olbaltumvielām un taukiem, īpaši pārgudīši pat izdos grāmatas, ko resnajiem iesmērēt kā svēto patiesību.
Brīnumtablešu tirgotāji „iedzer šo superpuperpizduper un nedēļas laikā tauki pazudīs” – šie maitas vispār ir kastrējami pederasti, jo nav uz šīs pasaules nekādu „brīnumzāļu” pret lieko svaru – nav, nebija un nebūs.

Tad kā ? Kā notievēt ?
Ir jau viegli stāstīt par atvadīšanos no rīšanas un cik labi ir būt normālā svarā un sabalansēti ēst, bet kā velns parāvis nomest tos taukus ?!!!

Ja jau notievēt būtu tik vienkārši, tad uz ielām nestaigātu tik daudz resnu pakaļu. Notievēt ir ārkārtīgi smagi, absolūts vairākums rešņu uz to nav spējīgi, jo notievēšana prasa to, kas ir dots labi ja 1nam no 100ta – gribasspēku, spēju saņemties un izturību.

Ko? Gaidījāt, ka atklāšu kādu baiso noslēpumu, kā katrs resnis var kļūt tievs ? Samierinās rešņi - lielākā daļa no Jums tādi arī paliks, bet es varu tikai pastāstīt, kā Es notievēju, jo Man ir gan apņēmība, gan gribasspēks, gan nekaunība pašam pret sevi.
 
Uzkāpu es vienu rītu uz svariem un cipars rādīja 126 kg …
 
 
Tievēšanas sāgas saturs :
Ievads - Tauki, tauki visriņķī un apkārt tauki …
Funktieris - Atvadu vārdi svaram …
Process - Pēc kaujas visi gudri …
Noslēgums - Resnuma sekas ...
Gads pēc tievēšanas - Mīti par atrīšanos
 
Spied šeit lai redzētu visu fotorecepšu sarakstu

Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv

iespeja
 
www.fotoreceptes.lv www.artstudio.lv