www.fotoreceptes.lv www.artstudio.lv
Tievēšanas sāga : funktieris
 
Uzkāpu es vienu rītu uz svariem un cipars rādīja 126 kg …

Uzreiz atrunājam būtisku lietu, turpmāk manā tievēšanas sāgā pieminētie „cipari” ir jāsaprot kā tikai un vienīgi mani - Armandu Avenu raksturojošie, uz šiem cipariem neviens nevar un nedrīkst balstīt kaučkādus „savus aprēķinus”, ka redz, ja Armands nometa 43 kilo 180 dienās, tad es jau nu 20 kilo 3 mēnešos nometīšu – par šādu tizlošanos aizmirstam ! Šie cipari var kalpot tikai kā arguments, ka tik un šitik ir iespējams …

Bilde ieskatam ... XXXL krekliņš - uz 126 kilo miesas "knapi der", uz 83trim "karājas"  ...
 
… 180 dienas vēlāk
 
Akcija
 
Tātad …

Dots : Vīrietis 1 gabals, augums 1.83 metri, svars 126 kg. Sekojot „tautas gudrībai” nav grūti aprēķināt, ka liekais svars ir 126-83= 43 kilo …

Darba uzdevums : Nomest visu lieko svaru.

Nu ko 43 kilo lieko tauku – nu nepavisam „nav sūdīgs” cipars, bet … a par ko brīnīties ? pēdējos savus 12+ gadus esmu dzīvojis kā jaunlatvijāņi saka „gāzi grīdā” un šajā gadusimtā „zem simta” svars nekad nav redzēts - ēsts ir viss, dzerts arī pa 3088 alus kausiem gadā un vēl „visādi lieki sliktumi” darīti.

Pietiek ! Pietiek rīt …

Uhu aha - „pietiek rīt” skan skaisti un viss jau ir skaidrs, ka mana atkarība no rīšanas ir darījusi savu un gadu desmitu „bez bremzēm” dzīvojot nevar Apollona miesas formas ieturēt, bet kur ? kur grūst tos 43 kilo tauku ?

Un te sākas pats interesantākais, ka notievēt ir ārkārtīgi vienkārši !
Pietiek paskatīties, kas notiek dabā – daba pati parāda „kas ir tauki” un kam tie ir domāti un nevajag ieslīgt liekās pārgudrībās. Cilvēka ķermenis, lai ko nu censtos izpušķot, patiesībā darbojas ļoti elementāri – mēs ēdam un iegūstam enerģiju, ko ķermenim tērēt, tā teikt „enerģija iekšā” un „enerģija ārā”. Tauki ir nekas vairāk kā dabas dota iespēja miesai uzkrāt apēsto un neiztērēto enerģiju. Uzkrāt enerģiju kamdēļ? Lai dienās, kad ēdiena nebūs pietiekami, ķermenim būtu enerģija ko tērēt. Tas viss skan tik elementāri, ka to apjēdz pat bērns ! Da’ kāds vēl bērns – jebkurš dzīvs radījums to apjēdz. Paskatās uz kaķi ! Pa vasaru, kad ēdamā pārpilnība, kaķis dara ko ? ēd cik var ! lai rudenī pakaļa taukos pludotu, jo lops zina, ka „nāks ziema”, kad ēdamā būs maz un tauki palīdzēs tam izdzīvot. Un šis dabas cikls „vasara - ēd daudz un krāj taukus” : „ziema – ēd maz un tērē taukus” ir pastāvējis un pastāvēs mūžīgi mūžos …
Tas vien, ka cilvēks ir radījis sev stabilāku pārtikas pieejamību, nedod tiesības ignorēt dabas likumus, tamdēļ uzaudzētos taukus ir jāuztver kā elementārus „pārtikas krājumus ziemai”. Tieši tā, bez nekāda lieka patosa un „karogu vicināšanas”, tauku riepa ir nekas vairāk kā „rezerves” un nu ir pienācis laiks sākt tās tērēt …

Un tā nu stāvot uz svariem un skatoties uz „126” pateicu es pats sev : nu ko Armandiņ „haļava” beidzās, 43 kilo taukus esi uzbarojis, tagadiņ sāksies „ziema – grūšie laiki”.

Lai cik liriski neskanētu tas viss, bet tieši šāda „ikdienišķa” pieeja notievēšanai arī ir vispareizākā un tā 100% darbojas !

Gribat dzirdēt pārgudrības ? Sak, ko nu Armands te daiļi muld „par ziemām” dajoš gudrību! A bet lūdzu - manas tievēšanas teorētiskā bāze.

Uzņemot ēdienu organisms veic tā pamata sastāvdaļu ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku pārstrādi enerģijā, šīs process patiesībā ir ārkārtīgi sarežģīts, un var stundām ilgi ieslīgt fizioloģisko procesu aprakstā līdz pat šūnu līmenim, bet vienkāršoti sakot - katrs ēdiens satur kādu noteiktu enerģijas daudzumu, ko pieņemts uzskaitīt kalorijās. Paņemam jebkuru mantu no ledusskapja un pameklējam uz šiltes rindiņu „enerģētiskā vērtība” tik un tik kalorijas 100gramos … Šīs apēstās kalorijas organisms tērē gan elementāru dzīvības funkciju nodrošināšanai, lai kaučvai pietiktu spēka elpot, gan nodrošina nepieciešamo spēku, lai visu dienu varētu dārzā kartupeļus rakt. Cilvēkam ikdienā nepieciešamais kaloriju skaits galvenokārt „karājas” no diviem faktoriem : cilvēka ķermeņa masas – jo smagāks rumpis, jo vairāk tam vajag kaloriju, gan no tā, cik smagu fizisku darbu cilvēks veic. Pie kam nepastāv vienotas metodes pēc kuras var viennozīmīgi aprēķināt dienā nepieciešamo kaloriju daudzumu arī cilvēka vecums, dzimums te spēlē lomu. Pagūglējot var atrast vismaz četras dažādas aprēķinu metodes, kas katra nedaudz atšķiras, bet kopā dod gana līdzīgus rezultātus. Piemēram, man, 126 kilo smagam, standarta darbu veicošam vecim, ik dienas bij nepieciešamas kaučkur 2900 kalorijas.

Visiem „pārgudrajiem fiziķiem”, kuri šajā mirklī mēģinās mani pārtraukt, iesaku beidzot iemācīties, kad runa iet par pārtiku, tad ar vārdu „kalorija” tiek saprasta „pārtikas kalorija” kas atbilst vienai fizikālai kCal.

Šis kaloriju daudzums tad arī ir tas, ko samazinot/palielinot var regulēt savu svaru, ja apēdīs mazāk, tad organisms ņems iztrūkumu no „savām rezervēm”, ja ēdīs dienā vairāk par tām 2900 kalorijām, tad tieši otrādi - „riepa augs”. Lai būtu vēl interesantāk un vairāk galvu sajauktu, šis „ēst vairāk” un „ēst mazāk” arī karājas no katra paša individuāli, bet vispārīgi ir pieņemts, ka 100 grami iz „tauku riepas” atbilst kaučkur 700-850 kalorijām, te atkal ir lērums metodiku, kā to aprēķina.

Respektīvi, ja ikdienas saglabājot nemainīgu fizisku slodzi ēdīsi par 700 kalorijām vairāk, tad pēc desmit dienām būs kilo dzīvsvara klāt un otrādi, ja ik dienas spēsi uzņemt par 700 kalorijām mazāk nekā patērē, pēc 10 dienām kilo būs nost …
Un tagad katram resnim stāv „elementārs” matemātikas uzdevums - cik kalorijas no dienas uz dienu ir jāuzņem mazāk, lai pateiktu ardievas savam liekajam svaram ? Tīri teorētiski rēķinot … teiksim, ja es apzināti samazinu savu dienā uzņemto kaloriju daudzumu par 700ts, es dienā zaudētu kaučkur 100g … rēķinot, ka man ir 43 kilo liekā svara, tad nu es pēc nieka 430 dienām varēšu teikt „ardievas riepai” …

430dienas ?!!! ūūūūūūūūūūū a ko ta viņš tur muldās par 180 dienām ?
Tagad „ar atpakaļejošu datumu” ir viegli parēķināt, ka es zaudēju 43kg / 180 dienās = 238 grami dzīvsvara nost dienā, kas ir apmēram 1672 „kaloriju deficīts” ik dienas. 1672 kalorijas ir daudz … tas ir ārkārtīgi daudz !!! faktiski tas ir vairāk cik „standarta sievišķis” ikdienā vispār apēd …

Tad kā tad man izdevās uzturēt šādu tievēšanas režīmu ? badojoties ? šamaņu bungas rībinot ? klausot „viedās” dietologu pamācības ? Svīstot ik dienas 4stundas svaru zālē ?

Ir jāsaprot, ka nav, nebija un nebūs veida kā „viegli notievēt”. Ar to ir jāsamierinās un tas ir jāpieņem, ka čakars būs un tievēšanā „darbs” būs jāiegulda pamatīgs. Un vienīgais, kā var notievēt, ir apzināti pieteikt savai miesai „ziemas sezonu”, kad izslēdzam visus „vasaras labumus” un tēlaini sadalam savu ikdienai nepieciešamo pārtikas devu divās daļās : vienu daļu apēdam, otru daļu ņemam no saviem „tauku krājumiem”.

Bet … bet tieši šis solis „daļu apēst”, otru daļu „ņemt no taukiem” arī ir tas vissmagākais uz ko rešņi nav spējīgi, jo tas prasa to kā trūkst visvairāk ! Apņēmība, gribasspēks, izturība un dzelžaina paškontrole.

Pietiek spriedelēt par teorijām - ko tad galu galā vajag ?

Vispirms jau svarus, kaloriju rēķināšana ir laba, bet tā darbojas tikai „ar atpakaļejošu” skatu, ikdienā neviens „kaloriju kuļkulātors” tāpat nedos ticamus ciparus uz ko balstīties. Tamdēļ ir jāievieš tievēšanas posmā obligāts dienas uzsākšanas rituāls : pamodies, pačurāji, pakakāji un kāp uz svariem !!! Tas ir vienīgais veids kā sekot līdzi tam, kas notiek, tieši no paša rīta, kad vēders tukšs un „rīta klucis” atdots dabai, var nokontrolēt kā dienas laikā mainījies ir svars. Svarus nekādus super-puper pārgudros pirkt nav jēgas, galvenais lai precizitāte daudz maz uz 100g …

Otra lieta ir šo ikrīta svaru iegrāmatot, var jau protams „ar zīmuli rūtiņu burtnīcā” to darīt, bet kaut kas ekseļveidīgs ir parocīgāks, jo atvieglos svara izmaiņu kontroli un sniegs parocīgāku pārskatu.

Un tagad galvenais – ko ēst. Te ir jāsaprot, ka tievējot „dzīvojam ziemā”, kas nozīmē pilnīgu un totālu atteikšanos no „čaukāšanas”.

„Čaukāšana” tas ir tāds man ieviesies termins, ar ko es saprotu visa veida saldumus, visa veida uzkodas, bulciņas, riekstiņus, uzgraužamo – nu, karoč, visi rešņi jau saprata par ko iet runa – uhu, aha, ot te arī tas gribasspēks ir vajadzīgs !!! Un es galvoju, ka 99% rešņu te arī aplauzīsies, jo ir savas rīšanas atkarības ņergas!

Nekāda alko – nobirdinām asaru un atstājam alu neattaisītu, jā būs grūši - a ko darīsi ?

Un pamatēdiens, ēdam visu kas garšo, bet … minimāli ! Piemēram,

man garšo speķmaizes un katru tievēšanas rītu es ēdu speķmaizi, bet vienu maziņu nevis trejas lielas !
man garšo cīsiņi, un man dziļi pie pakaļas ko pārgudrīši gvelž par „sosisku kaitīgumu”, bet tievējot es ēdu tikai 100gramus pusdienās, nevis kā kādreiz 300g cīsiņu vienā pašā brokastreizē !
man garšo rīsi, bet es bēru katlā tikai sauju dienai - tas i’ kādus 40gramus, nevis riju viens pats lielo 125g paciņu vienā ēdienreizē!

Faktiski pa dienu sanāk tāda viena normāla ēdienreize un pārējo laiku ir kas ? Ir izsalkums ! Jā jā, tā izsalkuma sajūta, kad miesa saka „dod ēst” ! Kad rokas pašas taisa to ledusskapi vaļā. Ko gribējāt - notievēt „ar pilnu vēderu” ? Gribējāt bezprocentu līzingu ? Gribējāt salaveci ar dāvanmaisu un pupainu sniegbaltīti komplektā? Sapņojat vien … Nav, nebija un nebūs iespējams notievēt „bez izsalkuma”. Jo tieši izsalkums liecina par to, ka ķermenim ir kaloriju deficīts un miesa tērē uzkrātās tauku rezerves …

Visa māka ir atrast šo līdzsvaru starp apēsto un izsalkumu, ko var izturēt ilgtermiņā. Atrast šo balansu var tikai resnis pats, neviens cits te nepalīdzēs! Ir jāsaprot, ka tievēšana nebūs „piecas dienas pabadojies un riepa pazuda”, tievēšana būs mēnešiem ilgs process, tamdēļ katram pašam ir jāatrod tas „izsalkuma līmenis” ko var ikdienā noturēt bez „drebošām rokām” un murgošanas par ledusskapja plauktā stāvošu siera gabalu.

Kā man izdevās atrast savu „ēdiens:izsalkums” balansu un to noturēt ?
 
Te der paanalizēt manas tievēšanas procesa datus …
 
 
Tievēšanas sāgas saturs :
Ievads - Tauki, tauki visriņķī un apkārt tauki …
Funktieris - Atvadu vārdi svaram …
Process - Pēc kaujas visi gudri …
Noslēgums - Resnuma sekas ...
Gads pēc tievēšanas - Mīti par atrīšanos
 
Spied šeit lai redzētu visu fotorecepšu sarakstu

Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv

iespeja
 
www.fotoreceptes.lv www.artstudio.lv