www.fotoreceptes.lv www.artstudio.lv
Traumas
 
Nu ko ... sāksim stāstu ar jautājienu - a kurš nav kritis un cēlies ?
Visiem gadās krist un sāpīgi sasisties - sisties tik tālu, ka kauli lauzti lupatās!
Kā saka, zinātu kur krist - spilventiņu paklātu ...  nu tadiņ nokrītot sanāk šaize - sāp - ko tālāk ?

Un tagad visiem "potencionālajiem" kaulu lauzējiem - ģeld palasīt šīs manas domas ...
ko darīt, kad jau ir dabūts "pa kaulim" ?

sāksim ar "vieglu intro" - man ir gana daudzi kas lauzts un daudz nopietnas operācijas bijušas, ar lērumu bleķu implantu kas iraida manī sabāzti un paliks, traumās esmu gulējis ne vienu reizi vien, lai es spētu "uz pirkstiem un rētam" argumentēt savu viedokli ...

kam es šo lapu vispār rakstu ? jo pats tik tikko izmežģīju un lauzu plecu, labi piedzīvoju to, ko nevajadzētu izbaudīt nevienam , bet ... katram ir jāzin ko darit, kad "sūdi nu reiz iraida"
 
Traumas
 
Akcija
 
Tēma būs "traumas"
ar domu tās traumas, kas iraida slimnīca Duntes 22
un traumas miesai un ko ar tām darīt ...

Ko darīt dziļos laukos esot ar lauztu plecu ?
uzliks vietējā ambūlancē ģipsi - staigā mēnesi un būs lābī ...
bet visdrīzāk jau paliksi kropls uz mūžu ...

Lasam un iekaļam galvās - es pat izbļaušu to kapslokā
TIKAI TRAUMĀS VAR TEVI SALĀPĪT !!!

aizmirstam sīkās lauku slimnīciņas - aizmirstam par to eksistenci kā sugu !
Tikai un vienīgi traumas ir vieta kur var nebaidoties atdot labot savu miesu !
  
Es personīgi Rēzeknes slimnīcas dēļ ieguvu 10mit bezjēgas sāpju dienas un papildus fizioterapiju uz mēnešiem ...
bet tas ir vēl nekas klausoties bēdubrāļus traumu palātā ...

Vīrs Jelgavas slimnīcā iegūlās ar satriektu ceļgalu - tur šamam kā pagadās celi salāpa un pasaka, ka "pēc pāris gadiem ieliksi (lasam nopirksi) jaunu locītavu" rezultātā 4ri mēneši bezjēgas gultas dzīves un praktiski nekustīgs ceļgals kuru traumās spečuki izglāba, (jo vīrs pats saprata, ka vietējam Jelgavas ārstam ticēt nevar un pieteicās traumās), bet darbs lai locītos celis vēl būs jāiegulda pamatīgs ...

Puisim uzkrīt betona plāksne uz stilba - Kuldīgas ārsti ieliek neatbilstoši tievu kaula implantu, čalim tas salūzt miesā un 8toņi mēneši dzīves "zem astes" ... arī traumu speci kāju salāpīja, bet lāpīja gan stundas 4ras - būs staigātājs ...

Citam lauzts kauls plaukstā, ārste kā pulksteņmeistars ar 2mm skrūvītēm visu saķibina kopā ...

karoč, Traumās speci ir godam un savu darbu cērt ! un cepuri nost šamo priekšā !!!
tomēr ķeramies pie "stāsta iz dzīves" ar visām negatīvajām lietām arīdzan ...

Traumu ārsti nav Dievi un arī šamie pieļauj kļūdas, bet labi ir tas, ka traumu ārstu darbs notiek daudzlīmeņu kontrolē
un, ja pat kāds nepieredzējis "māceklis" palaiž problēmu garām, tāpat "nakts vidū" atskan zvans, ka ziniet, sūdi ir, un velkaties pie mums atpakaļ uz operāciju. Sākumā tas šķiet baisi "nolaidīgi", bet patiesība tas ir oj cik labi, ka tā notiek,
kad "ārsts uzrauga ārstu" ... un lielum lielo Paldies saku tam ārstam, kurš caurskatot ikdienas vājinieku rentgena attēlus pamanīja, ka man tomēr ir nepieciešama operācija !

Nu ja operācija obligāta, tad velkamies nozīmētajā dienā uz traumām ...
aizejam uz uzņemšanu, nokārtojam papīrus, tur pat "aiz durvīm" noņem asinsanalīzes un ved caur gaiteņu gaiteņiem uz nozīmēto korpusu un piedzīvojumi sākas ...

Šis nebūs nekāds rõmantisks stāsts, kā bija, kā gāja ... tikai tādi domu & momentu uzplaiksnījumi "iz dzīves"

1. Gaidīšanas svētki. Saprotams, ja palātas ir pārpildītas, tad ir jāgaida kamēr atbrīvojas vieta, bet nu vai tiešām nevar kāda gaiteņa galā nolikt elementāru galdiņu un salikt ķebļus uztaisot "uzgaidāmo stūrīti", lai gaidītāji var mierīgi piesēst, izlasīt un aizpildīt uzņemšanas papīrus, nevis tupēt pie palodzes mudoties visiem zem kājām?
Es "pie palodzes tupot" nogaidīju 5 stundas līdz tiku palātā, kas ir vēl ātrs rezultāts ...
Vienkārši sakārtojiet to bardaku gaiteņos un atvēliet vietu gaidīšanai !
Tukši pārtikas bidoni NAV vērtīgāki par cilvēkiem kas gaida palīdzību, nav !

2. Internets. Rokas nolauzt, un tur pat salabot, tam IT gudrelim, kurš izveidoja to pieslēgšanās sistēmu, pat nerunājot par to, ka tas mudaks nejēdza uzlikt derīgus sertifikātus, ta vēl ieslēdzis pārmudrītu trafika uzskaites paneli.
Gribas pajautāt vai tiešām tas duriks domā, ka pacientam, kam lauzti kauli, interesē cik notērēti ienākošie un izejošie baiti ? Ar mietu padzīt IT daļas liekēžus un savest visu kārtībā, lai darbotos viss maksimāli vienkārši un prasti - vienkārši atvērts vaifaja tīkls pacientiem un viss.
Kad pašam kauli lauzti, tad "caur sāpēm" nācās palīdzēt bakstīt citiem vājiniekiem setingus lai tas idiotiskais tīkls "aizietu". Ja kāds iedomājas, ka internets ir baiga ekstra, tad aplauzieties, visiem, pilnīgi visiem vājiniekiem bij smārtfonis un tabletes līdzi, tamdēļ nevajag atņemt iespēju pacientam komunicēt ar savējiem viena IT mudaka dēļ.

3. Ūdens. Vārīts ūdens čaiņikā protamistiski ir klasika, bet vai tiešām 21majā gadu simtenī neatradīsies neviens dzeramā ūdens piegādātājs, kurš uzliks katra korpusa gaiteņos pa kādam dzeramā ūdens bidonam ?

4. Tīrība. Māsiņas visu berž riņķī un apkārt. Patīkami, ka telpās nav "slimnīcas smirdoņas". Veša tīra, gultu matrači pēc mīzaliem nesmird, galdiņš regulāri tiek tīrīts. Pat līdzpaņemtais diršpapīrs izrādījās lieks, jo atejas slimnīcā ir kā vajag.

5. Totāla necieņa pret pacienta privātumu. Nu velns parāvis anesteziologi, ar kuru galu jūs domājat ievelkoties pārpildītā palātā un formāli uzdodot savus "anketas" jautājumus?
jūs ko domājat?, ka kautviens ies citu priekšā klāstīt, oj jā man triperis pavasarī ārstēts, aknas nodzertas un pagājušo nedēļu hlamīdijas atrada ?
Un tikai nevajag muldēt, ka visā slimnīcas korpusā neatradīsies viena telpa pārrunām, kur "aci pret aci" pacientam izrunāt ar ārstu visu kā ir. Šī nu ir lieta kas ir obligāti jāievieš, ka anesteziologs aptaujāt pacientu drīkst tikai un vienīgi privāti !

6. Ķirurgi. Es saprotu, ka jums pacients ir tikai 1000+1mais vājinieks, kurš ir jāuzstutē uz pekām, bet pacientam, kā cilvēkam, operācija ir pamatīgs "piedzīvojums". Pie kam tāds piedzīvojums, ka no bailēm "čuriņa raustas".
Ķirurgi - neesat "pliki speciālisti" esiet ārsti. "Vienmēr runājiet ar pacientu" !!!
Tas prasīs tikai pārdesmit sekundes laika, bet tas būs tikai "cilvēcīgi".

7. Personāls operāciju telpā. Diez ir kāds veids kā var vienkāršāk pateikt "Turiet mutes" !
Nu nav pacientam jādzird jūsu savstarpējie dialogi - "oj, a ko šitas nestrādā". Bļāviens !!! tas ir tas pats, kas autoservisā divi mehāniķi klienta priekšā muldētu "a huļi te bremzes ļurkājas?, - da sūds ar visu pietrīsies" ...
Vienkārši vai nu sagaidiet kamēr pacients "atrubas", vai turat muti - jūsu vāvuļošana nav pacientam jādzird.

9. Inkvizījijas āķis operāciju telpā, nu es saprotu, ka gan jau kaučkam vajadzīga lieta,
bet nu vai tiešām nevar uzvilkt tam virsū kādu "tupeļapvalku" lai tas nekarājas pacienta acu priekšā ?
Nav tā romantiskākā lieta ko aplūkot pirms atplīsiena, pie kam, redzot neveiksmīgos dībeļurbumus skrūvējot to zvēru pie griestiem, tā vien domā ... ot piekārs mani pie āķa un, ka jebīšos es uz zemes ar visu to uzparikti!

10. Pilnā narkoze ir dīvaina lieta. Parasti vienkārši "pārtrūkst filma" un viss, bet gadās. ka smadzenes kaučko brīvgaitā sapņo - šoreiz man tā trāpījās, dīvaina pamošanās bij'

11. Sāpes, sāpes sāpītes. Pāris stundas pēc narkozes athodņaka sāpes ir klāt, bet, lai cik nebūtu dīvaini,
saskrūvētais un salāpītais plecs sāp ar kārtu mazāk nekā izmežģījums kā tāds.
Pirmā nakts pēc operācijas tāpat būs "baltā", bet visumā māsiņu dotās prestāpju drapes un šprices palīdz.

12. Katetri vēnās. Da' murgs kaučkāds - "paveicās", ka katetrs elkoņa locītavā sāka sāpēt tā, ka salāpītais plecss sīkums vien likās. Vispār katetrs locītavā ir baisi nepraktisks, jo ievērojami samazina kustības, pēc iespējas prasam lai liek vēnā tuvāk plaukstai.

13. Māsiņas. Māsiņas cenšas, tiešām cenšas palīdzēt tiem vājiniekiem cik var, bet kā jau parasti, viena PMSaina var sabojāt iespaidu par visu slimnīcu. Nu ja esi nedabujusi un nikna, tad sēdi "aiz letes" un pat nerādies pie pacientiem,
tā jau sūdīgi un ja vēl šņācoša un pirkstus mētājoša māšele sāk sprēgāt, tad kašķis iet vaļā.
Bet māsiņas traumās ir foršas. Džinkstošs Paldies jumsim.

14. Pīpotājiem būs grūša dzīve. Pipot tikai laukā un 22:00 durvis ir ciet, par cīgas izvilkšanu atejā var aizmirst, pa galvu dabūs, ka maz neliekas, galīgi nikotīna atkarīgie var laicīgi gādat sev kaudzi ar plāksteriem.

15. Kā jau visur, arī pacientu vidū valda savi nerakstītie likumi, no sērijas te nevienu nekrata, kas tu esi dzīvē, te visi ir vienādi,
staigājošie palīdz guļošajiem,
neuzbāzies ar jautājumiem - gribēs pats pateiks kas un kā,
pats negribi ēst pajautā vai kāds cits negrib,
tīri tādas sīkas sadzīvošanas lietas ...
 
Traumas
 
16. Ēdiena pasniegšana. Kurš nu kurš īblis ir izdomājis, ka pacientiem nedrīkst dot dakšiņas rokās ?
Visi pacienti tiek predefinēti uzskatīti par maniakāliem psycho, kuri nu to vien darīs kā ar dakšiņām bruks virsū.
Totālākā "rudimentālā tizlība" no kuras traumām ir jākratas nost nekavējoties.
Tikmēr ņemam vien savu dakšiņu un nazi līdzi. Sāli un piparus arī neaizmirstam.

17. Ēdiens. Īsi un konkrēti - pavāru ziepēs !!!
Nu ja nejēdz gatavot, tad nelien pie grāpjiem. Visi, pilnīgi visi, bēdubrāļi kam jautāju par ēdienu izteicās tā,
ka izlaižot lamuvārdus, kapa klusums vien būtu. Pilnīga un galīga laža, pat neiet runa par "ēdienkarti kā tādu", visi tak saprotam, ka neviens asiņainu steiku slimnīcā nepiedāvās, bet nu velns parāvis
arī auzu pārslu biezputru var pagatavot maigu un tumīgu, ūdeņainas pļurzas vietā,
makaroniem ar gaļu nav jābūt saķepušiem cietos klučos,
rīsu sautējumam ir jābūt irdenam, nevis kā iebira katlā tā labi ir.
Nevīžība un paviršība - lūk divi vārdi, kas izsaka visu par traumu virtuvi.
paši ēdieni kā tādi pat būtu pieņemami, bet arī tie ir jāprot pagatavot !
Kā zināms, jo "prastāks" ēdiens, jo lielāku pavāra viedumu tas prasa.

18. Kafiju traumās nesagaidīt, automāts HVZ kur un "vienrocim" esot ir visai problemātiski to dziru līdz palātai dabūt, uz kruķiem esošam vispār čau. Vai nu ar žēlabainu skatu lūdzam kapiju no māsiņām, vai gādājam savu kapijas kannu.

19. Pārsēju un šinu bodīte. Tur pat traumu teritorijā ir maziņš veikaliņš, kur iepirkt fiksējošos pārsējus. Un to apmeklējot sagaida patīkams pārsteigums, izrādas Latvijā pastāv kantorīts "Ortopēdija" kas ražo šeitan uz vietas pārsējus. Manai traumai domātais "Dezo pārsējs DP-3" ir ļoti ērts un "parocīgs".
Atbalstam vietējo preci !

20. Vecais labais dzīvsudraba termometrs valda. Ar elektronisko "pīkstuli" tikai nosaka ir vai nav "temperatūra",
a ja ir, tad cik ir pateiks oldskūlīgais termometrs padusē.

21. Sektantu sērga. Nu kā ? Kā caur kurieni salien tās zombētās vecenes, kuras lien cauri visām palātām gvelzdamas savus ticības murgus ?!!! Ticība ir katra intīma padarīšana un ta nav jākrata visiem apskatei ! Kad tev jau tā sūdīgi, tad vēl trīs zombiju murgus klausīties pat prātā nenāk. "Staigājošie" vēl var pasūtīt un aizmukt, a ko darīt "guļošajiem" ? Tik ar kruķi dzīt tās slimās idiotes. Konkrētu ThePizdi izrakstīt tam personālam kurš pieļauj šo slimo zombiju nokļūšanu telpās.

22. A cik tas maksā ? Traumas ir tāda lieta, ko neviens savā dzīvē neplāno, tamdēļ lielāko daļu izdevumu sedz valsts,
pacientam sanāk tik 10mitnieks par nakti un 30nieks par operāciju.
Plānotās operācijas un implanti protamistiski ir cita runa.
 
Traumas
 
 
Tāds "momentu uzplaiksnījums" vien sanāca.
Visā visumā traumās guļot dzīve paiet visai vienmuļi, skatoties uz rudens lapām aiz loga
tik vien tā prieka kā uzsist pļāpu ar palātas bēdubrāļiem,
noskatīties kādu seriālu "par vampīriem" un vienkārši pabakstīties interneta plašumos.
Katram var gadīties ko lauzt, tamdēļ paturam prātā citu pieredzi ...

Vēlreiz paldies Inesei Breidei par salāpīto plecu, paldies māsiņām
un cerams, ka vairāk jūsu profesionālajos nagos nenāksies būt !
 
Spied šeit lai redzētu visu fotorecepšu sarakstu

Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv

iespeja
 
www.fotoreceptes.lv www.artstudio.lv