www.fotoreceptes.lv www.artstudio.lv
Veselīga pārtika un uzturs
 
ņemam armatūras stieni rokās un ejam lapseņpūzni dauzīt
 
Jau gadu desmitiem sanāk vai ik dienas dzirdēt frāzes par veselīgu, sabalansētu uzturu, lasīt viedus viedokļus, šausmināties par ķīmiju un e-vielām, pusfabrikātu briesmas un vispār viss ir slikti …

Tipiska ikdiena ar tipisku masu informācijas lērumu apkārt.
Tomēr brienot šai info zampā gribas „piesēst maliņā” un nomazgāt aplipušās pārgudrības nost.

Kas šeit būs un ko šeit gribēšu teikt ? Šeit būs tādas „ātro domu un atklāsmju” skices, ko laikam ejot papildināšu, koriģēšu un iespējams, pēc pāris gadiem, tas viss tiks nokompilēts normālā rakstā.
 
Akcija
 
Kas es neesmu ?

Es neesmu pavārs, pārtikas tehnologs, ārsts un dietologs, ķīmiķis un vispār - ko gan es saprotu no dzīves ?…

Tomēr es lieliski gatavoju, pārzinu tievēšanu un, lai kāds arī būtu mans dzīves stils, esmu pie salīdzinoši labas veselības, gribi vai negribi šādas tādas idejas pa galvu skalojas un derētu to visu ieklabināt šai lapelē.

Patreiz šeit nebūs nekāda tekoši lasāma teksta - tik vien kā „gaisā virmos” manas idejas gabaliņi par veselīgu pārtiku un uzturu.
Jāsāk ar pamatu definīcijām : Virtuve un ēdiens ir ārkārtīgi konservatīva joma, kapēc tu dari tā ? a tapēc, ka man mamma tā dara, a kapēc mamma? a tapēc, ka vecāmāte tā ... a vecāmāte nodzīvoja līdz 90mit un tāpēc netaisos neko citu klausīties un mainīt ... Tipisks "Spēcīgais Arguments" itin visā ...

Un, protams, 1x debilizatorkastē noskatoties raidījumu, vai izlasot netā ziņu, katrs mēs kļūstam par lielākajiem pārtikas tehnologiem, es takš tik kruts valstistiskas aģentūreles jurists - vai tad es nesapratīšu kā notiek olbaltumvielu šķelšana - es tak zinu visu !

Vislaik tiek borēts par veslīgajiem tirgus labumiem, noteikti lielāko tiesu tā arī ir, bet pāris noskatītās ainiņas "iz dzīves".

Veselīgā pārtika no tirgus letes :
Centrāltirgus zaļumu stendi - "no pašiem sava ekoloģiskā dārziņa nākuši...". Vienu jauku rītu uztaisu Zaķusalā fotosesiju un ievēroju, ka pa Zaķusalas estakāžu nogāzēm divas bomārenes kaučko lasa - opaņkī, a tur pilns ar smukām skābenēm kurās noteikti visu Mendeļējeva tabulu var atrast. Nākot mājās iegriežos centrāltirgū un ko redzu ? Zaļumu stendos tās pašas bomārenes smuki atdod lielceļa nogāzē salasītos skābeņmaisus iztirgošanai pārpircējam ... Un tad nu visi pircēji kvēli pērk "skābenītes" - ekoloģiski tīrākajā augsnē augušas un kristāldzidru gaisu elpojušas.

Jau pašā saknē krāpšana :
Vienā seminārā dāmīte uzstājas "par savu biznesu"... Ō man ir plāns savus mājas konservus, saldumus taisīt un "caur internetu" tirgot. A kā tu legālo pusi nokārtosi ? A man paziņam ekoloģiskā saimniecība es "caur viņu izlaidīšu".

Neizglītotības un spītīga idiotisma uzvara :
Pavasarī rokam dobes, bāžam sīpolus - nu tik būs pašu audzēta "tīra manta" ... un tantiņa tik uzber, tik uzber "seļitru" pa virsu ... a kāda velna pēc tu to mēslojumu ber ? esi devusi zemi pārbaudei, kas tur augsnē maz trūkst, zini ? Mana māte tā darīja ! un es ta darīšu ! un mana meita tā darīs ! un rudenī visa saime ēd un visrinķī skandina "cik laba pašu audzēta manta" !

Apzināta paviršība nedomājot par pārtikas ieguves vidi :
Skaistākās baravikas - pērciet, pērciet ! Kur lasītas - ojjj dziļākajā, tīrākajā mežā ... khmmm khmmm Ādažu poligonā virs pusizdegušām fosforbumbām, vai pamestas naftasbāzes teritorijā ?
Tīrākais medus no paša saimniecības bišu stropiem, ekoloģiskakā prece ... ko blakus randapa migloti rapšu lauki ? da' nē, manas bites tādos medu neievāc !

Pilnīga PVD kontroles ignorēšana :
Pērc pērc gaļiņu "pie pašām durvīm piegadāšu", tikko pašu audzētas cūciņas kāvām... ko pagastā cūku mēris? da' tās tak muļķības.

Protams, nedz visi centrāltirgus pārdevēji krāpjas,
nedz visi vilto sertifikātus un citus papīrus,
nedz visi ir stulbi un ber ķīmiju spaiņiem,
nedz visi ievāc pārtiku vietās, kur pat kāju labāk nespert,
nedz visi "liek mīksto" ārstu kontrolei .... Bet ...
uzticēšanās cilvēkiem ir laba lieta, tomēr veselība ir dota tikai viena un vai ir vērts palikt ar nokautām aknām un parazītu pārpilnam vienu reizi apēdot drazu ? Sak' no savas lāstekas neizbēgsi, tomēr tas nenozīmē, ka vajag visu atkušņa dienu dirnēt zem lāsteku pārpilna jumta kores.
Lai kā cildinātu lauku labumus, lai kā zākātu veikalu preces. lai kā ņirgātos par PVD prasībām - starp pārtikas pārdevēju un pircēju ir jābūt neatkarīgam preces kontroles posmam, tam ir jābūt un viss. Tamdēļ skatamies uz to tigus būšanu ar "kritisku aci" un bez aklas ticības.

Pārtikas produktu derīguma termiņi - šī nu ir lieta ko visgrūtāk pieņemt, jo visi jau paļaujamies "apostot" un "da' kas tur notiks - ledusskapī tak stāvējis" . Tomēr vajag tos derīguma termiņus ievērot, jo tas vien, ka paši esam speci vienā jomā nenozīmē, ka pienotavas pārtikas tehnologi par velti naudu saņēmusi izštukodami, cik tad īsti tas krējums tai pakā var glabāties ...

Nevietā skandināts pastalpatriotisms - vistizlākais, divkosīgākais kas nu vien var būt. No mazotnes skandina : oj maizīte svēta "nokrita riecieniņš zemē - pacel nobučo", to tak zemnieciņš ar savām rociņām mūsu zemītes skaistajos labības laukos ieguvis un sviedrus lējis maldams, cepdams. Tā vietā lai ieborētu jau no pašas bērnības, ja uz maizes pavīd pelējums, nekavējoties met visu kukuli miskastē ! Nē tak, vēl pārgudri izgvelž "nu tas jau tik tai galiņā - nogriez pelējuma kārtiņu nost un ēd visu droši talāk" ... un tad brīnas no kurienes sarodas visi tie "miltu nesagremotāji" un citi alerģijas brīnumi ... Pelējums, aizdomīga smaka un izskats - visu miskastē !

Nedzīvojam mēs kara laukā, nav jādzīvo pagrabos, kad varonīgākā armija tupi artilērijas zalves pār galvām laiž ... Jā patreiz mums ir paveicies ...
Nevajag pirkt vairāk vēl vairāk un piebāzt pilnus plauktus, ledusskapjus ar pārtiku ko nespēs pāris dienās apēst. Šādiem krājumiem nav jēgas - labāk lieku reizi uz bodi aiziet, nekā riskēt apēdot ko sabojājušos.

Papildus izcelsmes veidam, sanitārajai kontrolei un derīguma termiņam ārkārtīgi būtiska lieta ir uzglabāšanas apstākļi.
Tīri ieskatam no dzīves - nu kurš nav bijis brīvdabas tirdziņos, kur tirgojas grēdām saliktas "tik tikko kūpinatas zivtiņas" un tas aromāts ...
tauta pērk aizglūtnēm, bet no malas paskatoties ...
vasaras svelme, apkārt sūdmušas un citi lidoņi, jaunas kastes tiek pienestas no kurienes ? no busiņa tur'pat'aiz'stūra pieparkota, kurš uzkarsis saulē kā cepeškrāsns - neesmu mikrobiologs, bet saprāta balss manī kliedz, ka šais zivtiņās ir daudz "liekas dzīvības", kura ēdājam dos garantētu pļūtāmo.
Visi jau paļaujamies uz "ledusskapī stāvējis" un ar to ikdienā pietiek - tomēr te ir daudz citu likumu, ka gaļai ir "jāelpo" nevis jāsasmird kulifona maisiņā ievīkstītai, savukārt marinējot, tieši otrādi, labāk noslēgtu vidi lai gaļa "savelk aromus" un tadā garā, šī pārtikas uzglabāšanas tēma vispār ir pamatīga atsevišķa raksta vērta.

Izcelsme, kontrole, derīguma termiņš, pareiza uzglabāšana - pamatu pamata lietas veselīgai pārtikai !

Nākamais mūždien cilātais "smagais jautājums" ir pārtikas piedevas. Kopš cilvēks uzbēra sāli gaļas gabalam radās pārtikas piedevas, globāli skatot var sadalīt 20+ piedevu tipus un apakštipus, bet ieslīgt tajos nav jēgas, ja vien nav "ķīmiķa diploms" kabatā ... 
Pēdējos gados tieši pārtikas piedevas ir tas "jājamais zirgs" ar ko katrs bābiešzurnālītis sev reitingu taisa, patiesībā prastā "virtuves valodā" runājot tās ir lietas par ko nav pārspīlēti jauztraucas... arī indi no zālēm atšķir tikai tās daudzums, tomēr prastāko sāli 300 gramus aprijot momentā karoti noliksi, tad priekš kam velti matus skaldīt - vienkārši vajag saprast pāris elementāras lietas ...

Cik dabīgi šīs piedevas ir radītas ?
No graudiem destilēts sņabulītis un no zāģu skaidām rektificēta ļerga galīgi nav viens un tas pats, lai arī no etilspirta kimiskās formulas viedokļa "viss viens". Tomēr ar prātu tak saprotam, ka viens ir lietojams un otrs ir inde. Tāpat ar visām piedevām. Ja tās ir dabīgi iegūtas un medicīniski pieņemamās devās, tad nekādu ļaunumu neradīs, ja hvz kādos pārstrādes veidos sintezēts brīnums nu tad "no mazas šķipsnas var aknas atmest"... Te vislielāko lomu spēlē "varenā tirgus roka", jo lētāk ražot un dārgāk var pārdot, jo labāk - diemžēl tāda nu tā īstenība.

Vai tās piedevas vispār ir vajadzīgas ?
Produkta vizuālais izskats, protams, ir no svara, bet vai tās krāsu uzlabojušās piedevas patiešām tik ļoti vajag ? Krāšņi sārta tomātu mērce ir smuka, bet tak "pat ezim skaidrs", ka tā masa ir krāsvielu pārpilna. Vienkārši izvairamies no visa nedabīgi koša un spīzdīga un labi vien būs.

Vai pedevas nenoslēpj aiz sevis kādu neēdamu drazu ?
Tie nu ir tie zākātie garšas pastiprinātāji-uzlabotāji ...
samaltas cīpslas, skrimšļus un ādas neviens neēdis, kā nu tad - spannītis garšas pastiprinātāja un hopā sosiskas gatavas ! Principā garšas pastiprinātājs nav nekas slikts un vēlams arī ikdienas virtuvē. Piemēram, visur izskandinātais "Pasaules ļaunums" nātrija glutamāts ir pilnīgi dabīgos produktos kā parmezāna sierā un tomātos, bet salātam uzberot šķipsniņu sarīvēta parmezāna siera, vai mērcei pieliekot tomātu pastas karoti - neviens tak nebrēc "ak šausmas kādu lērumu nātrija glutamāta lieto" ? Garšas pastiprinātāju "piedienīgi lieto" un tas ir labs un der pie vietas pārtikā lai izceltu un notjūnētu garšu buķeti. Tomēr vienmēr ieslēdzam smadzenes nevis "tukši muldam" par garšas pastiprinātaju launumu... nu skaidrs tak, ka vistas maltā gaļa, kas kilogramā maksā 5x lētāk nekā svaiga vista, nevar saturēt neko labu, ir stulbi šausmināties par to, ka šāda "pseidogaļas masa" būs garšas pastiprinātāju pārpilna.

Katram te sava izvēle pēc "maka biezuma" - zākāt Bugatti dzinēju izmešus sēžot 15tajā trollī nav prāta pazīme. Tā kā vienkārši domājam līdzi un nevaimanājam par to, ko iegūstam nopērkot lētākos cīsiņus un izvairamies no visa, kas izskatās nedabiski krāšņi un koši.


... domas sekos ...
 
 
Un Divkāji atceries - Es saožu visu un ja ko "apkasu", tad met to gaļas gabalu laukā ....
 
Veselīga pārtika un uzturs
 
Spied šeit lai redzētu visu fotorecepšu sarakstu

Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv

iespeja
 
www.fotoreceptes.lv www.artstudio.lv