Slājot pa letiņu zemītes mūžamežiem sanāca iebrist kādā aizaugušā biezoknī, kur krūmi bij no vienas vietas nosēti ar vīngliemežiem
Kaučkā tā nu ir iegājies, ka pie mumsim šos zvērus īsti neēd. Lai gan aug vīngliemeži visriņķī un apkārt, bet nu visi baisi vīpsnā par šamo lietošanu uzturā - vai nu nemāk pagatavot, vai ticība neļauj... HVZ ...
Lai vai kā, ir lietas, kas vismaz vienu reizi ir jāmēģina.
Sāksim ar pamatiem - vīngliemeži nav jāuztver kā galīgi neatkarīgs pamatēdiens, bet drīzāk kā vietējās mīdijas vai garneles. Respektīvi tāds "gaļas krikums" ko pielikt klāt mērcēm, zupām tīri dēļ specifiskās garšas un kumosa struktūras.
Vīngliemeži kā tādas "ēdiena piešprices" ir tieši šādiem "sagatavju variantiem" paredzēti un lieliski glabājas saldētavā kauč pusgadu no vietas...
Čakars tos gatavojot ir liels, bet uz to ir jāskatās "ar citu aci" - te ir
i' veselīga pastaiga pa mežu lasot gliemežus
i' dienām ilgi gaidīšanas svētki
i' knibināšanās ar lobīšanu
Sākam ar vīngliemežu lasīšanu - kur tos lasīt ? meklējam aizaugušos parkos, krūmu pārpilnos lapukoku mežu biezokņos, te tā teikt jāsaka "katram sava plantācija jāatrod" ...
bet rēķinam vienu - gliemezī gaļas nava daudz, tamdēļ ņemam vērā "aprēķinus iz dzīves", kad vidēji no 100ts vīngliemežiem sanāk 500 grami gala produkta. Vai uz svaru skatoties no 3kg vīngliemežu sanāk apmēram 700 grami "gaļas".
lasīt šamos zvērus ir ērti pirms pusdienas, kad jau ir gana silts un šie ielien čaulās un tad mierīgi guļ maisiņā nelienot laukā ...
redz ...
gliemeži patiesībā ir baisi prasti lopiņi - tie tik lēnām ēd, dirš un piš viens otru, šamiem redz nav dzimumu un viss kas līdzīgs ir jipājams
bet, kā jau lēnīgiem zvēriem esot, arī vielmaiņa šamiem ir "lēnīga" ...
ko tas nozīmē cilvēku valodā ?
ka vīngliemeži ir pilni ar sūdiem !
vot, vot tā arī ir tā lieta kamdeļ ļauži nav iecienījuši vīngliemežus ...
Piemēram, visi, kas vēžus ēduši, zin, ka no astes izņem tik tievu kaku zarniņu un ēdam nost ...
a gliemezis ? ... õ tas ir pārpilns ar apēstās zaļbarības sūdiem un nemaz'ne'tik'vienkārši no šī zvēruļa tos neizvāksi
Liekam salasītos gliemežus grāpjos, apmēram katrā pa 30mit gabaliem un vāku virsū
opā četras dienas ?! - jā, tā vajag, jo tikai tad gliemezis izdirš visu apēsto zāli un kļūst lietojams ēšanai
šeit visā godībā var redzēt tās sūdu pļeckas, kas nāk no šamiem laukā ...
ir variants barot miltus, tad "izdirsināšanās" paātrinoties par kādu dienu, bet jēgas no tā toč nav nekādas
labāk lai dabīgi kakas iznāk laukā un gliemezis ir tīrs ...
lūk arī arguments kamdēļ labāk dalīt visu salasīto "lomu" pa nelieliem grāpjiem, nekā likt visus vienā spainī dirsināties
tad šamie viens otru nomauks ar sūdiem tā, ka maz neliksies, un dabūs katru gliemežnīcu berzt ...
beram no mazajiem grāpjiem gliemežus izlietnē skaloties un rūpīgi nomazgājam - lai kā censtos kāds sūds tāpat būs pielipis ...
Ak, dzīvās radības nomirst - visi veģetārieši gRiEž vĒNaZ
ievērtējam kā momentā ūdens duļķains kļūst
tā ir otrā vīngliemežu nelaime pēc sūdiem - gļotas ...
smeļam visu nost cik nu vien varam ...
Vīngliemežus var gatavot divejādi :
novāram tikai 5-10 minūtes un būs kā jēlas garneles, ko pielikt pie mērcēm pašā sākumā un tad lēnām gatavojot dabūt mīkstus un ēdamus ...
vai novāram krietnas 40-60 minūtes - un varēs gliemežus pielikt, kā jau gatavus, pašās galaēdiena beigās
es vāru stundu - gliemeži ir jau palikuši iekš čaulām mīksti, bet nesatraukājamies, ja katla malas ir mazliet putu drazas aplipušas - nu ir bik' nu i' ? tas ir dabīgi un tā tam jābūt ...
ar zobu bakstāmo irbuli izvelkam gliemeža gaļu ar visām ķeskām no čaulas
ja labi aizāķēs, tad gaļinieks izspruks laukā no gliemežnīcas bez pūlēm
es neesmu biologs un mani arī neinteresē kā saucas tas gliemeža iekšu štrunts, kas iznāk no gliemežnīcas, bet
atsūdots un novārīts gliemezis aiz savas gaļas vēl izvelkas ar baisi negaršīgu pļeckuci ko ir jānoknieb nost
sataustam kur beidzas gliemeža pēdas gaļa un ķesku mīkstumu kniebjam nost ...
jāsaka, ka nu mīdijas kas mīdijas - tādas savdabīgas kraukšķīgas pļeckiņas
liekam saldētavā un lietojam kur gribam ...
apcepam sviestā ...
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
