Tad nu likšu šai rakstā savus prātojumus par virtuves aprīkojumu, kas "laikam ejot un pieredzi gūstot" papildināsies ...
Es pats esmu galīgi "nebrendīgs" attiecībā uz traukiem, jo man primārais ir funkcionalitāte
(nu lab' mana vecvecmātes Bolindera gaļasmašīna ir cita runa ...)
Manējie punkti "iz dzīves" par "virtuves grāpjiem" :
1- lai viss ir daudz maz vienāda izmēra un var brīvi "vākus mainīt" nemudījoties, kuram katlam, pannai kurais nu ir
2- lai rokturi un vāku puļķi būtu metāla un var neuztraucoties jebko "iegrūzt cepenē"
3- pamatpanna ir vispār krievu vārdiem sakot "rashodnij materijal" : pērc kādu gribi, tāpat pēc pusotra gada būs jāmaina, jo sāks "raut klāt"... mans dzīves uzskats, ka virtuvē svarīgs ir ēdiens nevis "tehnika", ja es redzu, ka "gaļas gabals piedeg", es to apgriezīšu riņķī kaučvai ar dakšiņu un vienalga, ka saskrāpēšu pannu, man ir vairāk cieņas pret to lopiņu kas to gaļas gabalu ir devis, nekā pret metāla kluci
4- ir trauki ko ikdienā nelieto, bet vot, kad vajag - tad vajag ! piemēram, saimniecībā ir jābūt lielam (virs 5 litri) katlam, tāpat lielajai VOK pannai, tāpat plakanajai pankūkpannai
5- jebkuram grāpim, pannai vai kastrolim ir jābūt pietiekami "smagam", lai tā metāls izturētu "pabāzšanu zem ūdens", ja man vajag fiksi izmazgāt pannu, es netaisos velti zaudēt laiku satraukājoties
"a kas nu būs, ja zem krāna pabāžot tās dibens salocīsies astotniekā"
6- pērkot dodu priekšroku "pārklājumiem" teflons/keramika/whatever
var jau mudīties "ar čuguna pannu", bet tas ir nekas vairāk kā nevietā uzspēlēts teātris tehnoloģijas attīstās un tās IR jāizmanto, ir bijuši visādi pārklājumi visi tie kalpo daudz maz vienādi
7- patīk "termofiškas" visi tie "punkti", "bļembas" kā nu kurš ražotājs tos nosauc, kas uzrāda, ka ir sasniegta optimāla "cepšanas temperatūra", baigi ērta padarīšana ! jā, jā zinu, ka ir pilns internets ar auniem kas brēc, ka tas ir "kaitīgi" blablabla kārtējā "no pirksta izzīstā" sensācija
8- ja ir gāzesplīts, tad silti iesaku pirkt visu mantību "ar biezo pakaļu", lai siltums maksimāli vienmērīgi izplatītos man pašam gan ir plakanie elektroriņķi
9- savstarpēja formu saderība, ar domu lai lielu katlu var glabāt mazākā, tas viss baisi noder "vietas ekonomijai" īpaši, ja virtuve ir neliela
10- labāk viens darba nazis un asināmais, nekā 10mit neasu nažu komplekts "dizainīgā turētājā"
lai ko tur teiktu, bet ikdienā darbs virtuvē prasa tikai vienu ērtu un asu nazi, ir ļoti reti gadījumi pēc kā specifiska, piemēram, "bendes cērtamā" teļa kauliem. Tamdēļ pa rokai vienmēr ir jabūt asināmajam stienim "fiksai uztrīšanai" un galodai "nopietnākiem" asināšanas darbiem, bet tāpat laiku pa laikam nesam "pie vietējā žīdiņa" uz tecilas uzasināt nazim izteiktu 'V" veida šķautni.
11- nepērc ikdienas pannu ar "stateniskām malām", baigi neērti no tās "izsmelt" pagatavoto ...
12- pannu un grāpju vākam ir obligāti jābūt vai nu caurumam, vai nu uz maliņām "pimpočkām", lai tas negulētu pilnībā cieši virs pannas vai grāpja, jo tad šķidrumam vāroties tvaiks to "drebelēs"
es atrodos vietā kur tuvākā bode ir Rimi
Lai gan daudzi brēc, ka rimi un maksima akciju preces ir kakas, bet man kaučkā "savs viedoklis" uz to visu un masu histērijā nepiedalos
Tā nu sanācis, ka visa mantība ir gadiem ejot salasīta no rimi/maksimas akcijām un neko sliktu par šīm precēm teikt nevaru - kalpo godam ...
laiku pa laikam jau panesas diskusijas par virtuves tehniku un to vai ir jēga tajā naudu ieguldīt vai nē ?
saku uzreiz - virtuves tehnika IR tā lieta kur nauda atmaksājas un mantas cena praktiski nekrītas, tā kā pērkot mantu kapeikas nav jāžēlo - bet ... kā tad saprast kas īsti ir vajadzīgs ?
pārdevēji bodē dziedās pilnīgu sviekstu, lai tikai nopērk šito spupepizduper krāsni, bet vai tas būs tas ko vajag ?
tad nu pie lietas ...
cepeškrāsns savā būtībā ir kaste kura karsē - bet to var darīt dažādos un smalkos veidos :
1. visprimitīvākās krāsnis ir tikai ar lejas sildelementu un viss karstums kas nāk ir no apakšas
ja piešaujas, protams, var lietot, bet gemors ar uzmanīšanu, jo viss piedegt var momentā un praktiski tādas netiek vairs ražotas, jo ir nākamais advancētais līmenis
2. krāsns ar propeļļeru pakaļā, jebšu konvekcijas krāsns
šis propeļērs dara labu darbu dzenādams karsto gaisu tudi-sudi, tas ļoti ģeld kad vajag kādu vistiņu
uzcepināt vai gaļai "garoziņu apraut" ... bet, protams, ar labumiem nāk sliktumi :
pirmām kārtām jau tas, ka šis propeļers var aizcūkoties ar taukiem tamdēļ obligāts ir siets tā priekšā.
Otrām kārtām ka mēdz būt stulbas krāsnis kuras neatslēdz ventu atverot durvis un atverot "nočekot paiku" visu karstumu dabū sejā.
Trešām kārtām appūti nevar lietot kūkas cepjot, jo tad "nav porainības" - tā vismaz "KonDuktori meļš"
3. nākamā krāšņu grupa ir jau ar aukšas un lejas uzsildi (un kā likums visām arī ir konvekcija)
šī patiesībā ir kā tur saka "meinstrīma grupa" kas der visiem, jo no abām pusēm karsējot paika cepjas itin labi un piešaujoties ar šīm krāsnīm var paveikt daudzko, bet ... bet ir knifi kā trūkst un tādi jau ir nākāmā krāšņu grupa
4. krāsnis "ar pribambasu" grills
jebšu krāsnij ir aukšas papilus sildošā redele kura dod ahūnu karstumu (dažām ir rotācijas iesms)
principā skaitās noderīga lieta - bet derīga tikai tam lai "uzrautu piesvilušu garoziņu" teiksim var imitēt
šašlika cepšanu - un ja piešaujas sanāk itin labi, bet kopumā jāsaka, ka atskaitot erzacšaslikošanu nav īpašas jēgas ...
5. krāsns ar termosensoru jebšu puļķi ko iesprauž gaļas gablā un tas nosaka cepeša iekšējo temperatūru
šeit nu ir prasti - ja taisam cepešus tad šī lieta ir nenovērtējami laba, jo savādāk nav iespējams pateikt kad paika ir gatava nepārgriežot gabalu, ko nedarīsi, ja "smuki veselam jābūt", kas necep gaļas klučus tiem tāds sensors naf vajadzīgs
6. aukstākā pilotāža krāsns ar tvaika ģeneratoru.
Būtībā tvaika ģenerators ir no ārpuses papildināma "bļodiņa" krāsns apakšā, kura uzsilst neatkarīgi un taisa ūdens tvaika garaiņus ... te nu jāsaka ka šī "fīče" ir ideāla - i pārkarsētā tvaikā (180C) vistiņa ideāli savu garšu saglabā un sausa nepaliek (to pašu gan var uz pudeles uzsēdinot panākt), i tvaicēts lasītis sanāk, ko savādāk neuztaisīsi parastā cepeškrāsnī, i uzkožamais dārzeņus tvaicējot (tvaicēts puķukāpostiņš ir lieliska piedeva pie da'jebkā)
ot tas nu ir tas pamata grupas viss tālākais ir tikai pribambasi ...
elektroniskā kontrole var būt i "grozāmi puļķi". i tačskrīns - puļķiem nelabums ir tas, ka tie mēdz "aizcūkoties" tačskrīnam nobrauc ar lupatu un tīrs ...
tīrīšanas funkcija - pilnīgs fufelis uz ko pat skatīties nav vērts, jo cepeni iztīrīt var tikai ar rociņām un lupatu !!!
reklamē jau, ka oj sakarsēs "un viss nokritīs", var jau būt, ka kāds no cepeša atlecis sūdiņš nokritīs, bet krāsns tikai ar laiku smirdēt sāks ...
bērnu drošums - puļķis, lai neattaisa un papildus stikls, lai "rociņas neapdeg" - kam sīči tam vajag savādāk jēgas nav
noņemamas durvis - ot perfekta lieta ģenerāltīrīšanu veicot !!!
to nu uzreiz saku, ja ir iespēja, tad ņemam tādu cepeni kam durvi var noņemt ...
pulkstenis ar atlikto laika pagatavošanu - pilnīga un totāla herācija
neviens ēdiens nav pagatavojams bez klātbūtnes un šitas marazms ir derīgs tikai veļasmašīnām ...
cepšanas programmas - kad var uzstellēt cik minūtes tādu kartumu un cik tādu - it kā jau laba lieta, bet nekad mūžā neko tādu neesmu lietojis, jo to visu var paveikt pašam "pagriežot puļķi"
un tas tad ar būtu viss ... cerams kādam mans vāvuļojums palīdzēs izvēlēties krāsni, jo, galu galā, tas ir pirkums "gadu desmitiem"
PS Bonga ir atkopies no pakaļcauruma slimības un atkal ir "apaudzis" - 7,3 kilo un "jipā segu" - VESELS !!!
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
