Skolas garais pusdienu starpbrīdis, kad visi barā nesas uz ēdamzāli baroties - ehhhhh sweet 80'
Viens no garšīgākajiem skolas ēdieniem man vienmēr bija zirņu biezputra, citiem atkal tieši no bērnības laikiem trauma galvā ar karotīti iecirsta, ka šī putra ir fui-pē-kaka, bet manas skolas pavāre tiešām mācēja šo mantu pagatavot un ēda visi uz urrā, tik mūžīgi gaļas mērcītei mazuma piegarša bija ...
Arī mūsdienās nezin kāpēc ir maldīgs priekšstats, ka zirņu biezputra ir "lētuma" ēdiens un cacas jau tādu neēd.
Tādi nu ir ļautiņi "širpotreba pakaļskrējēji", kas štrunta rjizotto slavēs, a īstenu letiņu zirni noliks līdz ar zemi.
Ar ko atšķiras kāmis no žurkas ? Tas pats vien ir, tikai kāmim PR labāks ...
Bet, kā jau parasti ir viens bet ...
Zirņu biezputras gatavošana prasa laiku un pats galvenais, lielu uzmanību - šeit visas pārgudrās receptes smagi grēko "ieber zirņus grāpī, pārlej ūdeni pēc 30 min viss gatavs - blablabla" un tad arī sanāk neēdama pļurza.
Lai īsteni izbaudītu zirni to ir jāmāk pagatavot ...
Ķeramies klāt ...
1. vistas kauli grami 600/800simts - buljonam
2. šķeltie zirņi grami 250 - pamatam
3. kūpināta krūtiņa vai speķis 250 - mērcei
4. sīpoli - asumam
5. burkāns - garšai
sāls un melnie graudu pipari
Sākam ar zirņiem - ņemam gramus 250 un sagatavojam bļodu, kur zirņus mērcēt, un atiet skalošanas darbi ...
Liekam bļodu maliņā uz nakti. Kamdēļ mērcēt zirņus cauru nakti nevis pāris stundiņas ?
Garšas ziņā tas neko daudz nemainīs, bet uz nakti mērcētiem zirņiem samazinās pirdienradīšanas spēks.
Tieši kaulu buljons būs tas, kas dos biezputrai īsto garšu un te nekādi MagīHujagī kubiciņi nederēs, jo buljonu vajag daudz un spēcīgu.
Noskalojam vistas kaulus ...
sāli klāt neliekam, jo buljons tālākajā gatavošanā taps novārīts
nogriežam uguni uz nelielu karstumu un ļaujam visam apaļu stundu vārīties "bez vāka"
par daudzumiem kā tādiem ...
man šai virumā sanāca 1.5l buljona, ar ko tieši pietika 250 gramu sauso zirņu biezputras pagatavošanai, respektīvi - zirnis savāc šķidrumu apmēram 1:6
bet te daudz neko rēķināt nevajag - pamazām lejot buljonu zirņa vārījumam klāt, ja kas pāri paliks tas paliks, ja pietrūks, tad izlīdzas ar vārītu ūdeni ...
un atkal sākas kauja ar putām ...
un sākas vārīšana uz stundu-pusotru, te viss no zirņu pasugas un mēness fāzes karājas,
piekam virums vislaik būs jāuzmana, bet pirmo pusstundu varam mierīgi atpūsties
izķeselējam kādu zirni un pagaršojam - ja zirnis vēl ir ciets un buljons ir noviris, pielejam vēl gramus 100-150 buljona klāt un turpinam vārīt ...
daram tā tikmēr, kamēr iestājas mirklis, kad zirņi ir gandrīz izšķīduši un buljona vietā virs tiem burbuļo tumīga "mērcīte", šo mirkli nedrīkst palaist garām !
mums ir jāpanāk biezputras konsistence, kad daļa no zirņa jau ir izšķīdusi, bet maisot vēl jūtama graudainība
un, protams, jāuzmanās, ka nepiedeg - tamdēļ tikai minimālu uguni zem grāpja
tagad ir arī laiks piebērt sāli - cik nu gribam ...
tas, ka putra patreiz netur formu - tas nekas, jo ievelkoties putra paliks stingra
sviestu, pienu neko tādu klāt likt nevajag - visu darīs buljons un zirnis kā tāds
ņemam grāpi nost, vāku virsū, lai putra pastāv minūtes 5-10mit kamēr uzcepjam mērcīti
vai to gatavot maigāku vai riktīgāk izkarsētu - tas no katra paša karājas
man kaučkā no skolas laikiem garšo vairāk sagrauzdēta ...
uzkarsējam pannu un speķi iekšā
tai pat laikā putra nav bezformīga pļura, bet ar izteikti nojaušamiem zirņu "bumbulīšiem"
kā vecajos labajos laikos - mmmmmmmmmmmm
Ir jautājumi vai ierosinājumi, tad rakstam fotoreceptes@fotoreceptes.lv
